-
Mūzika 18.gadsimtā
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Ievads | 2 |
2. | Klasicisma stilam raksturīgais | 3 |
2.1. | Jaunu žanru ienākšana mūzikā | 3 |
3. | Jozefa Haidna biogrāfija un daiļrade | 4 |
3.1. | J. Haidna daiļrades žanri | 4 |
3.2. | J. Haidna nozīmīgākie skaņdarbi | 4 |
3.3. | J. Haidna daiļrades iezīmes | 4 |
4. | V. A. Mocarta biogrāfija un daiļrade | 5 |
4.1. | V.A. Mocarta nozīmīgākie skaņdarbi | 7 |
5. | L. van Bēthovena biogrāfija un daiļrade | 8 |
5.1. | L. van Bēthovena daiļrades žanri | 9 |
5.2. | L. van Bēthovena nozīmīgākie skaņdarbi | 9 |
5.3. | L. van Bēthovena tēli un tematika | 10 |
J.Haidns ir izcils austriešu komponists, viens no tā sauktās Vīnes klassiskās skolas komponistiem. Komponista dzīve un muzikālā darbība saistīta ar 18. gs 2. pusi. Haidna daiļradē pārstāvēts klasicisma stils.
J. Haidns ir nodzīvojis garu mūžu 77 gadus. Viņš bija Mocarta un Bēthovena laikabiedrs.
J.Haidns lielāko dzīves daļu (30 gadus) bija galma mūziķis un nokslpojs ārkārtīgi bagāta ungāru firsta Esterhāzi dienestā. Viņam bija jāvalkā galma kalpotāja livreja un jāpakļaujas firsta prasībām, bet tas viņu absolūti neuztrauca. Viņa rīcībā patstāvīgi bija galma orķestris, teicami mūziķi, kuri atskaņoja komponista jaunos darbus. Tādejādi Haidns ne vien regulāri varēja taskaņot savus darbus, bet arī mācoties nos savām kļūdām un patstāvīgi pilnveidot savu kompozīcijas tehniku.
Haidna skaņdarbi ir izteiksmē vienkārši un atturīgi. Haidnu neaizrāva pārmērīga fantāzija un improvizācijas visatļautība.
3.1. Haidna daiļrades žanri:
1.simfonijas (104)
2.sonātes (52)
3.stīgu kvarteti (83)
4.koncerti (50)
5.klavieru trio (32)
6.3 oratorijas un citi vokāli instrumentāli darbi (mesas)
7.operas (24)
3.2.J. Haidna nozīmīgākie skaņdarbi
94.-” Simfonija ar pārsteigumu”
100.- “Kara simfonija”
101.- “Pulkstenis”.…
2. Klasicisma stils un tam raksturīgās iezīmes 1.mūzikas valodas skaidrība 2.dziedošas, ritmiskas melodijas 3.nostabilizējās skaņdarbu formas 4.norobežojās mūzikas žanri 5.izteiksmes dabiskums un samērība 6.augsti tiek vērtēta saprāta loma 2.1 Jaunu žanru „ienākšana” mūzikā 18. gadsimta mūzikā uzplauka un attīstījās operas žanrs, instrumentālā, kamermūzika un simfoniskā mūzika. Pie simfoniskās mūzikas varu minēt simfonijas parādīšanos. Simfonija ir četrdaļīgs skaņdarbs ar 1., 3. daļu ātru, 2.,4. daļu lēnu. Pie simfoniskās mūzikas varu minēt arī koncerta parādīšanos. Koncerts ir 3-daļīgs skaņdarbs 1. un 3. daļa ir ātra 2.- lēna. Parasti koncertu izpilda kāds instruments (klarnete, vijole, oboja, čels...) orķestra pavadījumā. Vēl pie simfoniskās mūzikas varu minēt sonātes žanru, tam līdzīgi kā koncertam ir 1.,3. daļa ātras 2. daļa lēna.
