Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | PUBLISKO LĪGUMU, KĀ ALTERNATĪVO STRĪDU RISINĀŠANAS INSTITŪTU JĒDZIENS UN BŪTĪBA | 7 |
2. | ADMINISTRATĪVAIS LĪGUMS | 10 |
2.1. | Administratīvā līguma slēgšana | 10 |
3. | ADMINISTRATĪVĀ LĪGUMA LOMA ADMINISTRATĪVAJĀS TIESĪBĀS | 16 |
Nobeigums | 17 | |
Literatūras un avotu saraksts | 18 |
Nobeigums
Referāta ietvaros “Administratīvais līgums”, autore vēlējās pētīt vienu n o publisko līgumu veidiem- administratīvo līgumu, ko atšķirībā no pārējiem publisko l īgumu veidiem, neizmanto kā alternatīvu strīdu izbeigšanas instrumentu tiesu procesos, lai gan tā pamatprincipi ir nostiprināti normatīvajos aktos jau vairāk nekā desmit gadus.
Apskatot administratīvo lietu virzību tiesu praksē, autore novēroja tiesu prakses jeb šī konkrētā tiesību institūta piemērošanas problēmu. Kā ir redzams no darba satura Administratīvo procesu tiesu praksē ir pietiekoši plašs administratīvo lietu kopums, kas sevī ietver neskaitāmus tiesu procesus, kurus varētu atrisināt izmantojot alternatīvu strīdu samierināšanas metodi, kā piemēram administratīvo līgumu, lai uzlabotu un paātrinātu tieslietu procesa norisi un gaitu.
Referāta gaitā nākas secināt, ka tiesa kā strīda risināšanas mehānisms netiek nostādīts priekšgalā. Tiesai būtu jābūt kā pēdējam avotam ar kura palīdzību risināt tiesisku strīdu. Pirms vērsties tiesā būtu jāizmanto alternatīvas strīdu risināšanas metodes, kuras pastāv un ir nostiprinātas Latvijas normatīvajos aktos. Iespējams normu vispārīgais regulējums noved pie to nepielietošanas, jo ja process kā tās pielietot būtu iztirzāts plašāk, tas , iespējams, sasniegtu lielāku sabiedrības daļu.
Referāta rakstīšānas gaitā darba autore izdarīja sekojošus secinājumus:
1. Normatīvajos aktos līdz galam nav nodefinēts un norādīts par visām iespējamajām alternatīvajām metodēm un tiesību institūtiem tiesisko strīdu risināšanā, tādējādi samazinot iespēju pielietot šos alternatīvos tiesību institūtus praksē. …
Personai, nonākot saskarsmē ar valsts pārvaldes iestādēm, nav izbēgamas strīdu situācijas. Valsts pārvalde izdod administratīvos aktus, veic faktisko rīcību un ar privātpersonām slēdz publisko tiesību līgumus, kas ietekmē indivīda ikdienas dzīvi. Ne vienmēr šāda ietekmēšana ir tiesiska un pamatota, kā arī ne vienmēr persona samierinās ar valsts pārvaldes izvirzītajiem noteikumiem. Turklāt konfliktsituācijas rodas aizvien biežāk, līdzko sabiedrība arvien vairāk apzinās savas tiesības un iespējas tās aizsargāt. Tāpēc ir nepieciešams efektīvs mehānisms aizskarto tiesību un tiesisko interešu aizsardzībai un atjaunošanai.
