Laulību slēgšana un šķiršana. 2015. gads Talsu novadā un arī republikā bija laulību “buma” gads. Laulību noslēguši 192 pāri, tas ir par 35 pāriem vairāk nekā iepriekšējā gadā un par 100 pāriem vairāk nekā 2010. gadā. Talsu novada baznīcās laulību noslēguši 31 pāris. Palielinājies līgavaiņu vecums, stājoties pirmajā laulībā – 32, 3 gadi un līgavu vecums – 28, 6 gadi. Bet arī 82 un 87 gadu vecumā ir reģistrēta laulība. Vispieprasītākie protams ir vasaras mēneši – jūlijs un augusts, kuros kopā bijuši 70 pāri. Mazāks kļuvis noslēgto laulību skaits, kurās viens no jaunlaulātajiem ir ārzemnieks un aizvadītajā gadā tie bija Ukrainas un Amerikas Savienoto Valstu pilsoņi. Pēc laulības šķiršanas par šo faktu tiek izdarīta atzīme laulību reģistrā un 2015. gadā tika izdarītas 108 atzīmes, visvairāk tiek šķirtas laulības pie zvērināta notāra – 79 , bet tiesās -29.
Miršanas reģistru skaits novadā sākot no 2009. gada samazinās un aizvadītajā gadā reģistrēti 422 miršanas fakti. Mirušas 242 sievietes un 180 vīrieši. Visvairāk mirušo ir vecuma posmā no 80 – 89 gadiem. Mirušas četras personas vecumā virs 100 gadiem.
4. Ieteikumi pašvaldībai autonomās funkcijas īstenošanas uzlabošanai
1) Nacionālās, gan starptautiskās tiesību normas pašlaik ir reformu procesā, meklējot iespējas, lai atvieglotu civilstāvokļu aktu reģistrācijas birokrātisko pusi, veicinātu sadarbību starp iesaistītajām institūcijām, kā arī sekmētu Eiropas Savienības valstu saskaņotas tiesību normas.
2) Pašlaik tiesību normas nenosaka, kāda laulību ceremonija uzskatāma par svinīgu laulību reģistrāciju. No pašvaldības cenrāžiem, var secināt, ka svinīga laulību reģistrācija ir tad, ja bez laulātajiem un lieciniekiem ir vēl kādi viesi. Šāds traktējums ir neprecīzs, jo būtu jāizvērtē kā laulību viesu skaits ietekmē šo laulības noslēgšanas apstākļus, kuri jānodrošina dzimtsarakstu nodaļu darbiniekiem, tādējādi nosakot augstāku nodevu likmi. Autore uzskata, ka laulības reģistrēšanas nodevu nedrīkst iedalīt atkarībā no tā vai laulības reģistrēšanas brīdi pārim ir viesi vai nav. …
Patstāvīgais darbs studiju kursā „Pašvaldību tiesības” 2) Pašlaik tiesību normas nenosaka, kāda laulību ceremonija uzskatāma par svinīgu laulību reģistrāciju. No pašvaldības cenrāžiem, var secināt, ka svinīga laulību reģistrācija ir tad, ja bez laulātajiem un lieciniekiem ir vēl kādi viesi. Šāds traktējums ir neprecīzs, jo būtu jāizvērtē kā laulību viesu skaits ietekmē šo laulības noslēgšanas apstākļus, kuri jānodrošina dzimtsarakstu nodaļu darbiniekiem, tādējādi nosakot augstāku nodevu likmi. Autore uzskata, ka laulības reģistrēšanas nodevu nedrīkst iedalīt atkarībā no tā vai laulības reģistrēšanas brīdi pārim ir viesi vai nav. Katrai dzimtsarakstu nodaļai jānodrošina laulības viesu skaits, kas piemērots attiecīgajām telpām. Kā arī pašlaik spēkā esošais tiesiskais regulējums vairs neierobežo personas slēgt laulības attiecīgajā administratīvajā teritorijā pēc personu deklarētās dzīvesvietas. Laulības var slēgt jebkurā dzimtsarakstu nodaļā, tāpēc atšķirīgu nodevu likmju noteikšana atkarībā no tā vai persona ir deklarējusies attiecīgajā administratīvajā teritorijā, ir nepamatota. Civillikuma 56. pants nosaka, ka ārpus dzimtsarakstu telpām var laulāt tikai līgavaiņa vai līgavas slimības vai citu svarīgu iemeslu dēļ. Tātad likums nodrošina šo personu tiesības pastāvot svarīgiem iemesliem, taču diemžēl pašvaldības šādos gadījumos nosaka arī augstāku nodevas likmi. Pašvaldībām ir jāpārskata nodevu likmju par laulības noslēgšanu cenrādis, lai tas atbilstu tiesību normām.
