-
Muiža un tās kalpotāji
Kurzemē nebija speciālu noteikumu par kalpu algām; to lielumu un veidu noteica seni paradumi, kas dažādos novados bija stipri un atšķirīgi. Kurzemes kalpu vairumā gadījumu apstrādāja vienu pūravietu katrā laukā, bet kalpu sievas par darbu siena un labības novākšanā laukos un muižas riežās saņēma zemi sakņu audzēšanai.
Savus laukus kalpi rūpīgi kopa. Avotos ir minēts, ka viņi centās iegūt uzlabotas šķirnes sēklu. Kalpi mēsloja rudzu lauku ar savu lopu mēsliem, pēc rudzu nopļaušanas turpat sēja miežus, dažos novados pat divas reizes pēc kārtas. Kalpa zemes gabala apstrādāšanu vairākus gadus pēc kārtas sauca par bandas pēclietošanu.
Kurzemes dokumentos par puišu algām ir mazāk ziņu. Naudas daļa Kurzemes puišu atalgojumā parādījās līdz ar naudas nomas sākumu. Anneniekos jau 1847.g.pagasta tiesa noteica puišu algām 10 rubļu kopā ar ēdienu un drēbēm, citā muižā neprecētiem kalpiem artādiem pašiem noteikumiem – 15. Puiši saņēma algu natūrā, bet kopš 1862.g. augstākām instancēm piesūtāmos pārskatus kalpu alga kopā ar drēbēm sāka izteikt naudā par 35 rubļiem. Arī meitu alga mainījās. Perioda sākumā meitas kā pamatalgu saņēma linus un vilnu, turklāt atsevišķos novados dažādus apģērba gabalus u.c. lietas: kurpes, lakatu, ziepes, krāsu, matauklu, citur pat cepuri. Meitām bieži solīja precoties dot teli vai pēc zināma laika pūra lādi. Solījumus dažreiz neturēja.
…
1804. gada Vidzemes zemnieku likumi noteica pagasta tiesas dibināšanu katrā muižā. Tā sastāvēja no trim tiesnešiem, kuri pārstāvēja trīs dažādas grupas: viens - muižas ļaudis, otrs – saimniekus, trešais – kalpus. Jauno pagastu tiesu kompetencē bija zemnieku savstarpējās civillietas, strīdi starp zemnieku un muižu klausību dēļ, kā arī tiesas bija atbildīgas par kalpu sadalīšanu pie saimniekiem. Par dažādiem sīkiem pārkāpumiem tās sodīja vainīgos ar naudas un miesas sodiem. Muižas ļaudīs ieskaitīja kā vīriešus, tā sievietes, kas strādāja muižā, apkalpojot muižnieka ģimenes locekļus – par sulaiņiem, pavāriem, istabenēm utt. Tāpat muižas ļaudīs tika ieskaitīti saimniecības pārziņi, muižas saimniece, krodzinieki, muižā dzīvojošie amatnieki un visi citi, kas saņēma algu un uzturu, bet nebija piesaistīti pie zemes. Sākot ar brīvlaišanas piekto gadu(no Jurģiem) ik gadus no katras grupas 1/8 daļu pārveda „pagaidu stāvoklī”, kuras ilgums bija 6 gadi; tikai pēc tam iestājās pilna brīvība, līdz pēdējā sekcija bija brīva aptuveni 1832.gadā.
