Morālā identitāte

1.3. Mūsdienu pētījumi par morālo identitāti

Morālā identitāte ir interesanta konstrukcija, bet pastāv jautājums vai tā patiešam ir svarīga mūsu morālās attīstības daļa? Tas vēl nav izlemts, bet ir augoši pierādījumi, ka tā ir. Šie pierādījumi iedalāmi četrās iedaļās. Pirmkārt, pētījumi ar morāliem eksemplāriem (indivīdi, kas identificēti kā ļoti morāli) atklāj, ka pieaugušiem morāliem eksemplāriem novērojama saskaņa starp personīgajām vēlmēm un morāles principiem (Kolbī un Deimons, 1992), turklāt morāli pusaudžu eksemplāri biežāk raksturo sevis konceptu izmantojot morālus terminus, nekā jaunieši (Hārts un Fedžlijs, 1995; Reimers, 2003; Reimers, De Vitts, Goudeloks un Valkers, 2009).
Pētījumā novērots (Pretts, Arnolds un Lavfords, 2009), ka cilvēkiem, kuru dzīves stāstos izpaužas vairāk tēmas, kas saistītas ar morālu identitāti, ir lielāka iesēja iesaistīties sabiedriskajā darbā un ir lielāka vēlme kaut ko paveikt pasaules labā. Korelātiskie pētījumi par morālo identitāti, kuros izmantoti kvantitatīvie pasākumi, ir parādījuši, ka moralā identitāte ir saistīta ar morālām darbībām, piemēram, naudas ziedošana labdarībai un nesavtīga palīdzības sniegšana( Akuīno un Rīds, 2002; Frimers un Valkers, 2009; Hārdijs, 2006), morālām emocijām , piemēram, vainas apziņa, kas seko nemorāla un rūpes par ārpus grupas locekļiem (Akuīno un Rīds, 2002; Hārdijs, Bhattačarjī, Akuīno un Rīds, 2010). Visbeidzot, eksperimentāli pētījumi (dalībniekiem tika lūgts uzrakstīt īsu stāstu par sevi, izmantojot morālu iezīmju izteiksmes) ir pierādījuši primāras morālas identitātes ietekmi uz morālām emocijām un uzvedību (Akuīno, Rīds, Thau un Frīmens, 2007; Akuīno, Frīmens, Rīds, Lims un Felps, 2009).
…