Ētiskās vērtības turētas augstākā godā ir Blaumaņa lugā ,,Pazudušais dēls’’, lai gan arī tur nav estētisko un ētisko problēmu konflikti. Roplainiete, kas vienmēr ir vēlējusies Krustiņam to labāko, tomēr ir ielaidusi savas kļūdas dēla audzināšanā. Roplainiete Krustiņa jaunībā viņam ir devusi pārāk lielu vaļu, un tas tagad parādās viņa darbos, un tagad viņa to beidzot ir sapratusi, “Dievs ir mans liecinieks, ka no tevis esmu gribējusi izaudzināt krietnu cilvēku”. Roplainietei sāp, redzot, ka Krustiņš estētiku (krogus, meičas, azartspēles) liek priekšā ētikai (ģimene, darbs). Patiesi ētisks cilvēks lugā ir Mikus. Viņš vienmēr noliks ģimeni un draugus priekšā tam, ko sabiedrība un viņa tumšākās iegribas no viņa prasa.
Blaumaņa luga lasītājam māca, ka ir grūti izšķirt ētiski pareizo no estētiski vajadzīgā.…
