-
Valsts pozitīvie pienākumi cilvēktiesību aizsardzības nodrošināšanai kriminālprocesā
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Cilvēktiesību jēdziens un aizsardzība | 4 |
2. | Efektīvs kriminālprocesa mehānisms | 6 |
2.1. | Pirmstiesas izmeklēšana | 7 |
2.2. | Nevainīguma prezumpcija | 8 |
2.3. | Tiesības uz advokāta palīdzību | 9 |
3. | Tiesības uz taisnīgu tiesu | 11 |
3.1. | Sapratīgs termiņš | 12 |
3.2. | Objektivitāte | 13 |
3.3. | Tiesības uz likuma nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku | 15 |
3.4. | Tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu | 15 |
Kopsavilkums | 17 | |
Izmantoto avotu saraksts | 19 |
Kopsavilkums
I. Cilvēktiesības ir tādas tiesības, kuras atspoguļojas dažādās tiesību jomās. Tās ir ietvertas ne tikai Latvijas Republikas Satversmē, bet tie parādās arī citos likumos.
II. Kriminālprocesa likuma mērķis ir nodrošināt krimināllietas izskatīšanas kārtību ar valsts palīdzību.
III. Pirmstiesas izmeklēšana ir kriminālprocesa daļa, kurā visbiežāk var konstatēt pārkāpumus. Nevienai procesā iesaistītai amatpersonai nevar būt personiskās ieinteresētības. Kriminālprocesa gaitā var runāt par vārda brīvības ierobežojumu, jo valsts pienākums ir nodrošināt efektīvu procesu, savukārt vārda brīvība var traucēt šī mērķa sasniegšanai.
IV. Nevainīguma prezumpcija ir galvenais kriminālprocesa pamatprincips un tā ir cieši saistīta ar citiem kriminālprocesa principiem. Valsts pozitīvs pienākums ir nodrošināt katram indivīdam nevainīguma prezumpciju, jo ja to nenodrošināt, var tikt pārkāptas arī citas cilvēktiesības kriminālprocesā.
V. Ikvienam ir tiesības uz taisnīgu tiesu, taču tā nav absolūta tiesības, tas nozīmē ka to var ierobežot. Savukārt valstij ir pienākums nodrošināt un sniegt garantijas uz taisnīgas tiesas pieejamību.
VI. Tiesai obligāti jābūt neatkarīgai un objektīvai. Valsts pozitīvais pienākums ir nodrošināt indivīdam tādu tiesu.
…
Studiju darbs “Valsts pozitīvie pienākumi cilvēktiesību aizsardzības nodrošināšanai kriminālprocesā” Subjektīvajā nozīmē, cilvēktiesības ir tiesības, kas dabiski piemīt katram indivīdam, savukārt valstij ir pienākums tās ievērot un garantēt, kas izriet no Latvijas Republikas Satversmes 89. panta. Kas attiecās uz cilvēktiesībām kā pozitīvām tiesībām, tad šis tiesību normu kopums palīdz aizsargāt subjektīvās tiesības. Savukārt cilvēktiesības kā tiesību zinātni raksturo R. Kasēna dotā definīcija : tā ir „īpaša nozare, kuras mērķis ir pētīt attiecības starp cilvēkiem.” Tas nozīmē, ka tiesību zinātne pēta aktuālos jautājumus, kuri ir saistīti ar cilvēktiesību subjektīvām tiesībām un aizsardzību. Cilvēktiesības ir plašs jēdziens, par kuru var runāt starptautisko tiesību ietvaros, t. i., daudzpusējie starpvalstu līgumi, tādi, ka Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (turpmāk – Eiropas Cilvēktiesību konvencija). Kas attiecas uz Eiropas Savienības Pamattiesību Hartas nosaukumu, tad, tiek lietots jēdziens „pamattiesības” tāpēc, ka Eiropas Savienības tiesību sistēma līdzinās valsts sistēmai. No tā savukārt izriet, ka cilvēktiesības un pamattiesības ...............
