-
No psihoaktīvām vielām atkarīgu bērnu piesaistīšanās sociālās rehabilitācijas programmām
Apļa diagrammā skaidri redzam, kāda ir situācija – rādītāju sadalījums, kas norāda motivācijas pakāpi bērnam saņemt pakalpojumu – „Sociālās rehabilitācijas programma no psihoaktīvām vielām atkarīgiem bērniem”
Pētījuma rezultāti
Balstoties datiem tika veidots priekšstats par psihoaktīvu vielu lietojoša bērna profilu, kas atspoguļo vielu lietošanas paradumus (tabaka, alkohols, narkotikas, uc.)
Vielu lietotāja profilu raksturojošie parametri ir lietošanas negatīvās sekas, kas izpaužas kā likuma pārkāpumi un interešu loka sašaurināšanās
tika noteikta pētāmo saistība ar likuma pārkāpumiem un pētīts interešu loks pirms un pēc lietošanas uzsākšanas, lai noteiktu izmaiņas
Veiksmīga rehabilitācijas kursa pamatā ir bērna izpratne par savu situāciju un motivācijai turpināt ārstēšanu, tāpēc intervijas laikā tika apzināta un fiksēta motivācijas pakāpe. Izlasē
nebija neviena motivēta bērna, tāpēc priekšstats tika veidots pēc atbildēm un vēlāk sadalīts kā – „daļēji motivēts”, „nav motivēts”, „kategoriski pret”.
Pētījuma rezultāti
Atbilstoši pētījuma jautājumam: „kurš ģimenes modelis visbiežāk izmanto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu no psihoaktīvām vielām atkarīgiem bērniem”, izveidots primārās sociālās grupas dalījums atbilstoši faktiskai likumiskā pārstāvja funkciju izpildei attiecībā pret bērnu
Tika izdalīts: abu vecāku, viena vecāka, audžu ģimenes, aizbildņa un valsts (bērnu SAC)
…
Kursa darbā tiek apskatīti sociālās rehabilitācijas no psihoaktīvām vielām atkarīgu bērnu iesaistīšanās programmām. Analizēta teorētiskā bāze, kas ietver pusaudžu vecumposma attīstības īpatnības(Eriksons, Kraigs). Apskatīts atkarības jēdziens. Valsts politika un normatīvie akti attiecībā uz sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem. Apzināti iespējamie ģimenes modeļi no bērna pozīcijām. Pētījuma daļā atspoguļots ģimenes modeļa proporcionāls sadalījums konkrētajai izlasei, ieskicēts atkarīga, psihoaktīvās vielas lietojoša bērna profils, balstoties uz tādiem rādītājiem, kā: lietošanas paradumi, attiecības ar likumu, interešu noturīgums un motivācija tālākajai ārstēšanai. Darba saturs izklāstīts uz 27 lappusēm, darbā izmantoti internetā pieejamie materiāli, zinātniskie darbi un literatūras avoti.
