Es pati arī esmu piedzīvojusi, kā dvēsele – cilvēka gars. Tas notika pavisam nesen mēnesi atpakaļ, kad nomira mans vectēvs. Naktī guļot pie vecmammas, dzirdēju kā kāds staigā pa istabu, kurā tieši gulēju, tiek atvērtas skapja durvis, kaut arī neviens tās neatvēra, bija skaidri dzirdama durvju čīkstēšana. Tā sajūta kad kāds apsēžas gultas kājgalī, bet tu nevienu neredzi, bet jūti ka nevari pakustināt kājas un tās ir notirpušas. Īstenībā, šīs sajūtas ir vārdiem neaprakstāmas, domāju, ka cilvēks kas nav ko līdzīgu sajutis, nekad nesapratīs, kā tajā brīdī jūtas cilvēks, ar kuru tas ir noticis.…
