-
Izvadorgānu sistēmas histoloģija
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Nieres | 4 |
1.1. | Nieres apvalki | 4 |
1.2. | Nieres uzbūve | 5 |
2. | Urinizvadceļi | 7 |
2.1. | Nieru kārpiņas un urīvadi | 8 |
2.2. | Urīnpūslis | 8 |
2.3. | Urīnizvadkanāls | 8 |
Nobeigums | 10 | |
Izmantotie avoti | 11 |
2.3 Urīnizvadkanāls
Urīnizvadkanāls ir mīksta, elastīga caurulīte, kura savieno urīnpūsli ar ārējo vidi. Urīnizvadkanāla struktūra sievietēm un vīriešiem ir atšķirīga. Sievietes urīnizvadkanāls ir 3-5 cm garš. Tā augšējo trešdaļu klāj pārejas epitēlijs, bet divas apakšējās trešdaļas daudzkārtainais plakanais nepārragotais epitēlijs. Urīnizvadkanāla gļotāda veido gareniskas krokas. Gļotādas irdenie saistaudi satur lielu daudzumu elestīgo šķiedru un un labi attīstītu venozo pinumu. Gandrīz visā garumā Sievietes urīnizvadkanāla gļotādā ir sīki gļotu dziedzeri. Šie dziedzeri atgādina vīrieša urīnizvadkanāla Litrē dziedzerus. Urīnizvadkanāla apakšējā apakšējā trešdaļā gļotādas saistaudos kreisajā un labajā pusē ir prostata femina dziedzeru sakopojumi, kas dziedzerus izdala sievietes seksuālā uzbudinājuma laikā. Zem iekšējās plātnītes atrodas labi attīstīts muskuļapvalks, kura sastāvā ir iekšējais gareniskais un ārējais cirkulārais slānis. Urīnizvadkanāla diafragmas daļu ietver šķērssvītroto muskuļu sfinkteri, kas ļauj mums kontrolēt urīna izvades laiku no ķermeņa. Vīrieša urīnizvadkanāla garums ir 15-20 cm, kuram izšķir 3 daļas. Priekšdziedzera daļu izklāj pārejas epitēlijs, savukārt plēvaino daļu izklāj daudzkārtainais cilindriskais epitēlijs.…
Zinātne – histoloģija – ne tikai pēta dzīvās matērijas uzbūvi, attīstību un funkcijas, bet arī palīdz vadīt dzīvības norises organismā. Katra organisma šūnās notiek vielu un enerģijas apmaiņa. Šo procesu gala rezultātā rodas organisko vielu maiņas galaprodukti, galvenokārt urīnviela. Lai šos galaproduktus izvadītu no organisma, ir nepieciešama urīnizvadsistēma. Šo funkciju pilda nieres, kuras caur urīnvadiem novada uz urīnpūsli un tālāk izvada caur urīnizvadkanālu. Katrai no šīm orgānu sistēmas daļām ir sava, atšķirīga histoloģiskā uzbūve. Nieri šķērsgriezumā detalizēti uzzīmēja renesanses laikmeta ievērojams anatoms – B. Eistahijs, 1564. gadā.
