-
Valodas ekspresīvā funkcija un internets
Ekspresīvā funkcija ļauj mums izpaust savas emocijas, jūtas un pārdzīvojumus. Tā ir veids kā izteikt un parādīt savu attieksmi pret notiekošo, faktiem vai partneri. Valoda kļūst par dažādu psihisko procesu – sajūtu, uztveres, atmiņas, iztēles, emociju (jūtu), gribas izteikšanas līdzekli un rezultātu.1
Mūsdienās uz valodā notiekošajiem lingvistiskajiem procesiem arvien lielāku ietekmi atstāj plašsaziņas līdzekļi, tajā skaitā arī internets. Latvijas plašsaziņas līdzekļos vērojamas tendences, kas raksturīgas daudzām modernajām valodām, proti, neliterārās (slenga) leksikas (tostarp necenzēto vārdu) lietošanas liberalizācija, stilu saplūšanas tendences.2 Internetā lietoto valodu var uzskatīt par cilvēka radošās darbības sfēru, kurā teksts tiek radīts atbilstoši kultūras, izglītības, lingvistiskās gaumes un sociālā fona prasībām. Ekspresīvā funkcija internetā visspilgtāk izpaužas tieši dažādos komentāros un atsauksmēs par publicētajiem rakstiem, to saturu vai publiskā vērtēšanā izliktām fotogrāfijām u.c. Šeit atspoguļojas pilnīga valodas brīvība, jo visas atsauksmes un komentāri pamatā ir anonīmi vai slēpti aiz segvārda. Šajā gadījumā anonimitāte ir tā, kas ļauj vaļu cilvēku emocijām, jūtām u.tml., parasti neuzņemoties par to nekādu atbildību, kas visticamāk nebūtu iespējams, paužot savu viedokli neanonīmi, atklājot savu īsto vārdu.…
Dzīve bez sazināšanās ar draugiem, ģimenes locekļiem un paziņām ir grūti iedomājama. Tieši spēja sazināties ir tā, kas katru no mums dara par cilvēku. Tomēr sazināšanās nav valodas vienīgais uzdevums jeb funkcija. Valoda veic vairākus svarīgus uzdevumus: esamības atspoguļošana un izziņa, domāšana; domu, jūtu, gribas izteikšana; sazināšanās; ietekmēšana; kultūras veidošana, iemiesošana un apgūšana. Šīs funkcijas ir savstarpēji ļoti cieši saistītas. Praktiski nemaz nav iespējams noteikt, kura no tām ir galvenā un kura pakārtota.
