Rūdolfs Pērle ar savu jutīgo tehniku iezīmē jaunu kvalitatīvu pakāpi latviešu akvareļglezniecībā. Tomēr viņa un laikabiedru akvareļos vērojama zināma tēmas šaurība – dominē ainava un klusā daba.
Aptuveni tajā pašā laikā latviešu glezniecībā parādās jaunas tendences, kas saistās ar vienas latviešu gleznotāju daļas orientāciju un modernās mākslas studijām. Akvareļglezniecībā šis pagrieziena punkts visspilgtāk iezīmējas Jāzepa Grosvalda un Jēkaba Kazaka daiļradē. J. Grosvalds jaunā skatījumā atspoguļo tautas dzīvi saasinātos vēsturiskos apstākļos ar monumentāliem un viengabalainiem mākslas tēliem. Otru ievirzi pārstāv akvareļglezniecības stingri reālistisko tradīciju turpinātāji, piemēram, Eduards Vītols, Valentīns Stepanovs, Bruno Jaunzems.
Latviešu mākslā akvareļglezniecības aktivizēšanos piecdesmitajos gados veicināja skatītāju prasība pēc emocionāliem, krāsainiem, daudzveidīgu noskaņu bagātiem mākslas darbiem. Salīdzinājumā ar reprezentatīvajām tendencēm eļļas glezniecībā un citās nozarēs akvareļglezniecība daļēji atbilda šīm vēlmēm. 1958. gadā notika pirmā akvareļu izstāde. …
Latvijas teritorijā zināma akvareļglezniecības attīstība vērojama jau 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā. Tā provinciālā tulkojumā atspoguļo galvenajām akvareļglezniecības skolām līdzīgas iezīmes. Dominē vācu mākslas ietekme, jo aktīvu gleznotāju akvarelētāju vairums ir baltvācieši vai ieceļotāji sveštautieši, bieži – profesionālās zinības apguvuši diletanti. Viņu sniegumu līmenis pilnīgi apmierina Baltijas guberņu sabiedrības pieticīgās prasības, tādēļ arī vietējo latviešu tautības akvarelistu darbība iekļaujas šajā provinciālajā gultnē vēl tad, kad pirmā latviešu profesionālo mākslinieku paaudze jau studē Pēterburgas Mākslas akadēmijā. Nozīmīga vieta latviešu akvareļa vēsturē ir mūsu profesionālās mākslas celmlauzim Kārlim Hūnam, kura daiļrade, tajā skaitā arī akvareļglezniecība, attīstās jau tiešā krievu mākslas skolas ietvarā. Īpaši jāmin viņa akvareļi ar latviešu tautas tipu atveidojumiem, kas pārmet tiltu uz nākošā posma līdzīgiem sniegumiem, pirmkārt, Ā. Alkšņa, tad J. Rozentāla, J. Valtera u. c. daiļradē.
