Šekspīrs parādījis mīlestības skaistumu un tās radītās ciešanas. Cilvēks mīlestības varā ir kļuvis bezspēcīgs pakļauties, jo mīlestība pastāv kā visstiprākās jūtas, kas darbā padara Romeo atkarīgu no Džuljetas un bezspēcīgu: „Džuljeta mīļā, ai, Tavs skaistums dara mani sievišķīgu un krūtīs kausē drosmes tēraudu!” Tomēr beigās abu ciešanas un tieksmi vienam pēc otra atvieglo nāve. Taču tas nav tikai skumjš nobeigums, jo liek saprast abām dzimtām un sabiedrībai, kas tika nodarīts abiem mīlētājiem un to, cik dārgi maksājis naids.…
