Atšķirīgie padomju laiki Latvijā

Izglītība
Kad bērns nonāca skolā, jau pirmās klases ābecē bija teikts, ka Latvija ir tikai dzimšanas vieta, bet lielā dzimtene ir Padomju Savienība. Skola padomju laikā bija gan zināšanu ieguves vieta, gan arī padomju cilvēka audzināšanas iestāde. Pēckara gados pamazām tika noārdīta neatkarīgās Latvijas laika izglītības sistēma. Turpmāk skolās galveno uzmanību veltīja komunistiskā pasaules uzskata veidošanai. Skolās mācību procesam un stundām bija jāpauž komunistiskās audzināšanas idejas. Vidusskolas programmās bija iekļautas militārās mācības stundas. Pārsvarā visas mācību grāmatas skolām tika tulkotas no krievu valodas, jo latviešu autoriem atļāva rakstīt mācību grāmatas tikai pamatskolas jaunākajām klasēm.

Kultūra
40. gadu otrajā pusē arī kultūra un māksla tika iekļautas padomju ideoloģijas un propogandas sistēmā. Inteliģences uzraudzībai tika izveidotas radošās savienības, kuras ar laiku kļuva par plašu kultūras pasākumu organizēšanas iniciatorēm. 1948. gadā atjaunoja Dziesmu svētkus, to norises laiku pieskaņojot padomju valsts gadadienām. 1955. gadā atklāja Kultūras un atpūtas parka estrādi Mežaparkā, kur turpmāk notika dziesmu svētku pasākumi. Daudzi cilvēki iesaistījās koros, deju kolektīvos, amatierteātros un tautas lietišķās mākslas studijās. Māksla, teātris un literatūra padomju laikā lielā mērā bija latviešu tautas patvērums no okupācijas režīma ietekmes. Dzeja kļuva par vispopulārāko literatūras žanru.
…