Nīderlandes Karalistes lēmumu pieņemšanas analīze Srebreņicas notikumos 1995.gadā, izmantojot politisko modeli

Secinājumi
Būtiska loma lēmumu pieņemšanā Srebreņicas jautājumā bija tieši Nīderlandes dalība NATO un ANO vārdā, kas no vienas puses skaidro Dutchbat reakciju uz serbu karaspēka uzbrukumu, tā kā nīderlandieši drīkstēja izmantot spēkus tikai, lai aizstāvētu sevi. Kas atsaucas uz Alisona 4. punktu par lēmumā nosacījumiem. Tomēr, arī šeit dziļāku ieskatu lēmumu pieņemšanas ietekmē ir ieteicams skatīties tieši no institucionālā modeļa skatu punkta pētot ANO lēmumu pieņemšanas birokrātiju un struktūras.
Svarīgu lomu lēmumu pieņemšanā spēlē valsts vēsture, sabiedrības spiediens un starptautiskie notikumi, kas savukārt pastiprina spiedienu uz lēmumu pieņemšanu valstu valdībās. Šis ir arī gadījums V.Koka valdībai, kur dažādu apstākļu sakritība un mijiedarbība, kā starptautiskā vide, nacionālās intereses, iesaistīties spēlētāji un aktori, piemētam, pulkvedis T. Karremans, kā arī darbošanās misijā zem ANO mandāta ietekmēja lēmumu pieņemšanu Nīderlandes valdībai. Tas diemžēl nav pozitīvs piemērs lēmumu pieņemšanas procedūrās, tomēr ir sniedzis izpratni par nepieciešamību mainīt kā birokrātisko struktūru, tā arī sodīt atbildīgās personas, tajā skaitā arī valstu valdības.
Ir grūti sekot līdzi lēmumu pieņemšanas kartībai Nīderlandes valdībā laika posmā no 1994. līdz 1998.gadam, tā kā ne vienā no ministrijas mājas lapām, kā arī internetā nav atrodami vadības pieņemtie lēmumi, kas apgrūtina izvērtēt lēmumu pieņemšanu no politiskā moduļa puses. Ar publiski pieejamo informāciju daudz piemērotāk lēmumu pieņemšanu ir analizēt, izmantojot institucionālo modeli, pētot iesaistītās organizācijas un struktūras, kur var secināt gan pēc pieejamajiem pētījumiem, gan arī pēc Nīderlandes valsts stabilās struktūras. Ieteikums nākamreiz, pētīt šo jautājumu izmantojot institucionālo modeli.
Līdz ar to, var secināt, ka referāta hipotēze nav piepildījusies un labāks modelis ārpolitikas lēmumu pieņemšanai šajā jautājumā pilnīgāku analīzi sniegtu tieši institucionālais modulis, nevis politiskais. Tālākai jautājuma izpētei ieteiktu apskatīt arī parlamentu un valdību sākot ar 1990. gadu, tā kā no vienas puses tas ir laiks kad aizsākās Dienvidslāvijas nemieri, un no otras puses atšķīrās vadošie politiskie spēki, kas ļautu pilnvērtīgāk izpētīt politisko līderu maiņas ietekmi uz ārpolitikas lēmumu pieņemšanu.
…