-
Uznēmuma "Starbucks" paradokss
Realitātē jau nekad nevar būt drošs par kāda uzņēmuma pārākumu vai pozīcijas drošību šādas konkurences un tirgus pārpilnības situācijā, bet, man liekas, Starbucks spēs saglabāt savu reputāciju un pieprasījumu visos laikos jau minēto kompetenču dēļ. Imitatoru ir daudz – praktiski uz katra stūra, bet tiem nepieciešami gadi un ļoti daudz zināšanu, lai aptvertu visas Starbucks kompetences.
Starbucks stratēģija nav mistiska vai kaut kādā veidā ļoti sarežģīta – tā balstās uz lielisku ideju un veiksmīgu tās realizāciju. Es uzskatu, ka tā ir viegli imitējama, bet tas prasa lielu līdzekļu ieguldīšanu, kas vairumam šīs tirgus sfēras pārstāvju nav pa spēkam. Turklāt finansējuma atrašana šajā gadījumā nebūs viss darbs, nepieciešama inovācija, kaut kas pilnīgi svaigs un vēl nedzirdēts. Aplūkojot mūsdienu sabiedrību, neliekas, ka kaut kas ir vēl nedzirdēts, neredzēts, parasti „viss ir jaunais ir labi aizmirsts vecais”, kas nozīmē Starbucks pastāvēšanas drošumu.
Starbucks stratēģiju var nosaukt par ļoti veiksmīgu, ja ņem vērā labas stratēģijas mērķi – mazināt vājumus kompānijā. Šajā ziņā Starbucks, manuprāt, visus iespējamos vājumus ir samazinājis, ja ne pat iznīcinājis, runājot par uzņēmumu visumā, ne par kādu konkrētu kafejnīcu.
…
Starbucks pastāvēšanas vēsturi var iedalīt divos posmos – posmā pirms pasaules tirgus aptveršanas un posmā pēc. Pievēršoties resursu apskatei posmā pirms uzņēmums Starbucks aptvēra pasaules tirgu, jāuzsver arī galvenie resursi, kas ļāva uzņēmumam paplašināt savu darbības zonu no vienas kafejnīcas līdz ienesīgam kafejnīcu tīklam visā pasaulē. Pie galvenajiem, tā teikt, „atspēriena” resursiem nevarētu pieskatīt lielus taustāmos resursus, jo Starbucks tīkla veidošanas sākumā uzņēmuma vadītājiem nebija nedz lielu finanšu resursu, ko ieguldīt tālākā attīstībā, nedz materiālo resursu.
