-
Vieslekcija "An Evaluation of NAFTA`s Imports in Mexico"
ASV ir galvenais tirdzniecības partneris Meksikai. Divvirzienu lauksaimnieciskās produkcijas tirdzniecība starp Savienotajām Valstīm un Meksiku palielinājās vairāk kā 125% kopš NAFTA stājās spēkā, sasniedzot $14.2 miljardus 2003.gadā salīdzinājumā ar $6.2 miljardiem 1993.gadā Tomēr, šo atšķirību dēļ, ko no līguma gūst katra valsts, „NAFTA” ir noteikusi jaunus nosacījumus, jaunus pasākumus tirdzniecībai starp ASV un Meksiku, lai arī Meksikai būtu lielāks labums no šī līguma, kurā pašlaik rādītāji ir salīdzinoši daudz zemāki. Šis līgums ir panācis to, ka ir paplašinājusies ASV lauksaimnieciskā tirdzniecība ne tikai ar Meksiku, bet arī ar Kanādu. Kanādas preču eksports uz Savienotajām Valstīm paplašinājās par 250% sākot ar 1989.gadu un veidoja 87.2% no Kanādas pilnā preču eksporta.
Brīvās tirdzniecības līgums, lai arī nes lielāku ieguvumu tieši attīstītākajām valstīm, Kanādai un jo īpaši Amerikas Savienotajām Valstīm, tomēr tā dod zināmu labumu arī Meksikai. Kopš līguma noslēgšanas ir ievērojami palielinājies kapitāla ieplūdums Meksikas teritorijā, kā arī ir manāmi uzlabojies ekonomiskais stāvoklis un iedzīvotāju dzīves līmenis. Lai padarītu šo līgumu vēl efektīvāku, valstīm ir jāizstrādā papildus nosacījumi, ir jāizplāno efektīvākā resursu sadale (jo, kā uzskata vairums ekonomistu, īsts izaicinājums tirdzniecības līgumam ir tas, cik efektīvi tiek izmantots resursu izvietojums), kā arī, manuprāt, Meksikai būtu jāmēģina uzlabot gan vides, gan sociālais stāvoklis valstī, lai sadarbība starp šīm trijām valstīm varētu turpināties arī nākotnē.
…
Vieslektors lasīja lekciju par NAFTA (North American Trade Agreement), jeb- Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgumu. Lektors stāstīja par šī līguma rašanos, par tā ietverto tirgu, mērķiem un tamlīdzīgi, kas arī tiks aplūkots turpmākajā darbā. Lai panāktu pēc iespējas lielāku efektu, pēc līguma noslēgšanas muitas tarifi starp trim dalībvalstīm tika līdzsvaroti un pakāpeniski samazināti un „NAFTA” darbojas kā visaptverošs tirdzniecības- liberalizācijas līgums starp tās ietvertajā trijām dalībvalstīm. Noslēgtais līgums progresīvi likvidē vairākumu tirdzniecības tarifus un tarifu barjeras starp ASV, Kanādu un Meksiku. Šis līgums ir neparasts un ir grūti atrast jēgu, kas apliecinātu, ka tas ietver brīvu tirdzniecību starp divām augsti attīstītām partnervalstīm un vienu, kura ir mazāk attīstīta, ar ievērojamu atšķirību ienākumu līmenī. Šeit ir arī politiskas šaubas un interese no ASV par tiešām zemajiem sociālajiem un apkārtējās vides standartiem Meksikā, kas rada šaubas
