HUMANITĀRĀS TIESĪBAS
Vēsturiskā attīstība
No XIX gs. vidus starptautisko tiesību normas, kuras regulēja kara vešanu (kara uzsākšanu, vešanu, karadarbības izbeigšanos), pamazām sāka mainīt akcentu uz karadarbības upuru aizsardzību.
Būtiskākie avoti ir Hāgas 1899.un 1907.konferenču 14 konvencijas, Ženēvas 1864., 1906. un 1929.gada konvencijas (karagūstekņi, ievainotie), Ženēvas 1949.gada četras konvencijas un to 1977.gada protokoli.
Jus ad bellum un jus in bello
Jus ad bellum – TN kopums, kas regulē valstu tiesības iesaistīties kara darbībā. Faktiski uzsākt karu – kad drīkst/nedrīkst, pie kādiem nosacījumiem.
Jus in bello – TN, kas regulē pašas kara darbības vešanu, t.sk. mūsdienās uzsvars ne tik daudz, kā pareizi nogalināt, bet drīzāk – kā aizsargāt kara upurus, civiliedzīvotājus, ievainotos, slimos kara gūstekņus.
*Šajā lekcijā pārsvarā par Jus in bello.…
