-
Tūrisma ekonomiskā ietekme. Multiplikatora efekts
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Starptautiskais tūrisma tirgus | 3 |
| 2. | Vietējā un starptautiskā tūrisma ietekme uz ekonomiku | 6 |
| 3. | Tūrisma vieta un loma Latvijas ekonomikā | 10 |
| 4. | Tūrisma multiplikatora jēdziens un būtība | 13 |
| 5. | Multiplikatoru veidi | 18 |
| 6. | Multiplikatoru modeļi | 21 |
| 7. | Multiplikatoru vērtības dažādās pasaules valstīs | 26 |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 30 |
1. Starptautiskais tūrisma tirgus
Ceļošana un tūrisms ir visnozīmīgākā industrija pasaulē. Pašreiz tā veido vismaz 6 procentus no valsts iekšējā kopprodukta, kā arī nodarbina 127 miljonus cilvēku pasaulē, piedāvā vienu no katrām piecpadsmit darbavietām.
Vienkārši aplūkot ieņēmumus, mēs negūsim pilnīgu priekšstatu par tūrisma nozīmi ekonomikā. Valsts ekonomikā lielāka nozīme ir tūrisma finansiālai vērtībai, nevis tūristu skaitam, ko valsts uzņem, tāpēc ir svarīgi izvērtēt, cik dažādu valstu tūristi iztērē vidēji dienā un cik ilgu laiku vidēji kādas valsts tūristi pavada, apmeklējot citu valsti.
Tāpat ir jāņem vērā faktori, kas izraisa kādas valsts tūristu skaita palielināšanos vai samazināšanos. Piemēram, pašreiz bijušajās padomju bloka valstīs ir lielas pieauguma iespējas, lai gan tēriņš uz vienu cilvēku daudzos gadījumos ir maz. No otras puses, šo valstu pieaugošā elite ir tūristi, kas daudz tērē, un viņu skaitu valstis, kas uzņem tūristus, ļoti vēlas palielināt.
Ir daudz faktoru, kas motivē cilvēkus ceļot uz ārzemēm, tomēr galvenais faktors ir relatīvās izmaksas salīdzinājumā ar viņu ienākumiem. Tā kā lielāks pieprasījums noved pie zemākā cenām, samazinoties transporta un izmitināšanas izmaksām par katru nākamo cilvēku, vērojama tieša saikne starp izmaksām, cenu un pieprasījumu.
Iekšzemes tūrisma tiešā vērtība
Ekonomikā iekšzemes tūrisma izdevumi parasti skaitās kā daļa no C + I, un tādējādi ir galvenokārt patērētāju vai ražotāju tēriņu no kaut kā cita atkārtota sadale. Tas tādējādi nenodrošina jauna piedāvājuma un naudas ienākšanu. …
Ceļošana un tūrisms ir visnozīmīgākā industrija pasaulē. Pašreiz tā veido vismaz 6 procentus no valsts iekšējā kopprodukta, kā arī nodarbina 127 miljonus cilvēku pasaulē, piedāvā vienu no katrām piecpadsmit darbavietām. Ekonomikā iekšzemes tūrisma izdevumi parasti skaitās kā daļa no C + I, un tādējādi ir galvenokārt patērētāju vai ražotāju tēriņu no kaut kā cita atkārtota sadale. Galvenais tiešais ieguvums nacionālajam ienākumam no ienākošā starptautiskā tūrisma ir naudas un pieprasījuma ieplūde no ārējiem avotiem. Tas ir ekvivalents eksporta pieaugumam (X), neatkarīgi no tā, vai tērētāji ir izklaides vai darījumu tūristi. Eksistē daži multiplikatoru veidi ar katram no tiem paredzēto īpašu funkciju. Tādēļ, ka dažādi multiplikatoru veidi izmanto vienu to pašu informācijas datu bāzi, tie ir savstarpēji saistīti. Taču katra multiplikatora veidošanas idejas ir dažādas, tāpat kā to lielumi vienā un tajā pašā ekonomikā. Neizpratni par to kā iztulkot šos multiplikatorus, dažreiz rada dažādās metodes, ar kuru palīdzību ir iespējams noteikt šo multiplikatoru lielumus.
