-
"Tautas nodevēja" Andrieva Niedras republikas ideja
Niedra par valdības izveidošanas mērķi uzskatīja Rīgas atbrīvošanu no lieliniekiem. Viens no svarīgākajiem Niedras un līdz ar to viņa kabineta uzdevumiem jau no sākuma bija militāro spēku organizācija un apgāde. Divas revolūcijas Krievijā 1917. gadā bija iemesls, kādēļ Niedra iesaistījās politikā. Saskaņā ar viņa uzskatiem, Latvijas valstiskums bez lieliniecisma iznīcināšanas būs nepastāvīgs lielums. Par mērķi kļuva Rīgas atbrīvošana no Sarkanās armijas. Niedra uzskatīja, ka nedrīkst vāciešus atstumt no boļševisma apkarošanas, jo tiem bija liels militārais potenciāls, ko varēja izmantot Latvijas valsts labā. Niedra Latvijas neatkarības ideju nenoliedza, taču uzskatīja, ka par to būtu jālemj Krievijas Satversmes sapulcei. Niedras kabineta darbība pierādīja, ka ministru prezidents nav klaji pakļāvies vācu spēku plāniem, kaut arī vācu spēku akcijas rezultātā viņam bija iespēja kļūt par valdības galvu. Viņš nenosodīja Ulmani, bet mēģināja ar to pat panākt saprašanos, taču Ulmanis savu skatu vērsa uz sabiedroto pusi, kamēr Niedra par galveno lieliniecisma sagrāves īstenotāju uzskatīja Golca vācu spēkus.
Andrieva Niedras valdība tomēr nerealizēja savu politiku, jo pēc Cēsu kaujām tā beidza pastāvēt. Andrieva Niedras valdības valdīšanas mūžs bija īss, tas ilga tikai no 1919.gada 10.maija līdz 26.jūnijam. Pēc Rīgas ieņemšanas Niedras loma vācu plānos mainījās, jo tiem vairs nebija nepieciešama politiskā aizmugure. Neskatoties uz to, Niedra palika pie valdības stūres un centās ietekmēt baltvāciešu plānus Latvijā sev vēlamā virzienā. Lielinieki no Latvijas vēl nebija padzīti, tādēļ pēc sakāves pie Cēsīm Niedra nolēma atbalstīt Bermonta armiju tās plānos doties uzbrukumā pret lieliniekiem Krievijā. Taču viņu plāni nerealizējās.…
Andrievs Niedra ir dzimis 1817. gada 8. februārī Vidzemes guberņas Tirzas pagasta Dauškānos, saimnieka ģimenē. Dzīves laikā ir bijis ne tikai ievērojams rakstnieks, bet arī sabiedriskais darbinieks, politiķis, ministru prezidents, mācītājs un cietumnieks. Andrievs Niedra pirmā skola ir Tirzas pagastskola, kurā viņš iestājās 1879. gadā. Mācības viņš turpināja Tirzas draudzes skolā pie Kārļa Dzelzkalna, bet no 1885. gada – Vecpiebalgas draudzes skolā. Kā norāda pats Andrievs Niedra, skola viņam ir devusi daudz. Jau skolas gados rakstnieks sarakstījis savus pirmos dzejoļus un stāstus, kurus apkopojis nelielā dzejoļu krājumā “Pirmās ziedoņa vēsmas”. Lielu laiku Andrievs Niedra pavadījis J.Misiņa bibliotēkā, kas atradās netālu no Dauškāniem, kur arī iepazinies ar Jāni Misiņu. Jaunā paziņa Andrievam Niedram bija liels ieguvums, jo Jānis Misiņš, kuru piesaistījusi Andrieva Niedra tieksme pēc jaunām zināšanām, vienmēr bija gatavs aizstāvēt viņu, pat pēc politiskajām neveiksmēm. 1887. gadā Andrievs Niedra ieradās Rīgā, lai studētu Rīgas Valsts ģimnāzijā. Rīgā jaunais censonis dzīvoja trūkumā, iespējams, tieši šis laika periods Niedru ir padarījis par kvēlu sociālisma pretinieku, līdz ar naida rašanos pret pastāvošo iekārtu. Paralēli mācībām ģimnāzijā Andrievs Niedra piestrādāja par rakstnieku, publicējot darbus “Dienas Lapā” un “Baltijas Vēstnesī”, iztiekot no nopelnītajiem honorāriem.
