Atvērot acis, es ieraudzīju savas istabas griestus. Dvēselei palika silti, tas bija tikai murgs, taču sirds tā nedomāja un turpināja sisties tā, it kā vēl drusciņ un izleks no manis ārā. Es paņēmu no naktsgaldiņa glāzi piepildītu ar ūdeni un izdzeru to. Nodomāju vēl uz neilgu laiku palikt gultā un kad sirds saprata, ka viņai nekas nedraud piecēlos. Tāda ir mana ikdienas rutīna.…
