Jūras ūdens satur lielu daudzumu sāļu, galvenokārt nātrija hlorīdu, kas var izraisīt
dažādus fiziskus un ķīmiskus procesus, kas ietekmē gan dabiskos, gan cilvēka radītos
materiālus. Šie procesi var radīt būtiskas izmaiņas augsnes struktūrā, tās auglībā, kā arī veicināt
koroziju un nodilumu dažādiem būvmateriāliem.
Piemēram, betona konstrukcijās saskarē ar jūras ūdeni veidojas sāls kristalizācija, kas var
būtiski ietekmēt betona mehāniskās īpašības un daudzkārt saīsināt betona konstrukcijas
ilgmūžību1. Kā arī dzelsbetona konstrukciju stiegrojums saskarē ar sālsūdeni var pastiprināti
korodēt izraisot betonā nevēlamās ķīmiskās reakcijas2. Turpretī jūras ūdens un smilšu
izmantošana betona ražošanā paātrina betona cietēšanu kāarī ātrāk iegūst agrīno stiprību3.…
