| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Ievads | 3 |
| 2. | Politiskas partijas jēdziens | 4 |
| 3. | Politisko partiju sistēmas veidošana un tās pārstāvji 20gs. 20.-30.gados | 5 |
| 4. | Vēlēšanu sistēma | 7 |
| 5. | 20.gs. 30 gadu parlamentārās sistēmas krīze | 9 |
| 6. | Tēvzemei un Brīvībai/LNNK | 11 |
| 7. | Tautas partija | 12 |
| 8. | LSDSP | 14 |
| 9. | PCTVL | 14 |
| 10. | Secinājumi | 16 |
| 11. | Izmantotā literatūra | 19 |
Secinājumi.
Politiskas partijas 20.gs. 20.-30.gadu.
Līdz 1934.gadam Latvijā darbojās vairākas lielas un daudzas sīkas partijas. Īstas politiskās kaislības sākās Saeimas vālēšanu laikā. Arī pašā Saeimā partiju daudzums un savstarpējās nesaskaņas bieži vien kavēja valstiski svarīgu lēmumu pieņemšanu. Partiju daudzums var izskaidrot ar to, ka Latvija bija pavisam jauna valsts un demokrātiskai iekārtai vēl nebija dziļu sakņu. Tāpēc Saeimā bija grūtības ar valdības sastādīšanu, jo neviena partija neguva balsu vairākumu.
Parlamentārās demokrātijas laikā populārākās bija kreisās partijas. Nepārprotama tendence bija kreiso partiju un to, kuras atradās pa kreisi no centra (arī Zemnieku savienība), ietekmes samazināšanās un mazo centra un labējo partiju ietekmes pieaugums ar katrām jaunas Saeimas vēlēšanām. Latvijas sabiedrība bija sociāli un arī etniski ļoti daudzveidīga. Katra sabiedrība demokrātiskā iekārtā savas intereses realizē ar politisko partiju starpniecību. Politikās partijas balstās uz noteikto sociālo bāzi – sabiedrības slāņiem, kuru intereses tās pārstāv. Ja sabiedrība ir daudzmaz viendabīga pēc sociālā stāvokļa, partiju ir mazāk. Sabiedrībās ar daudzveidīgiem sociālajiem slāņiem arī politisko partiju ir daudz.
Tas nebija vienīgais faktors. Arī sabiedrības politiskā brieduma pakāpe ietekmē partiju skaitu. Demokrātiskās valstīs ar dziļām un senām tradīcijām sabiedrības domāšanas vieds un mentalitāte ļauj ātrāk atrast kompromisus, ir lielāka tolerance un ir vieglāk vienoties par kopīgām interesēm. Iedzīvotāju uzticība dalās starp nedaudzām ietekmīgām partijām. Latvija bija jauna valsts, sabiedrība nāca no monarhistiskas iekārtas, kur bija eksistējuši arī nacionālie spaidi. Latvijas tautai vēl nebija savu politisko tradīciju un brieduma.
Visu Saeimu darbības laikā tika veikts liels darbs likumdošanas jomā. Pakāpeniski vecie cara laika un Krievijas Pagaidu valdības likumu tika nomainīti ar jauniem Latvijas demokrātiskajai iekārtai atbilstošiem likumiem. Pavisam tika pieņemti 1122 likumi, kas nodrošināja LR pilsoņu politisko vienlīdzību un demokrātiskās brīvības, kā arī vispusīgu saimniecisko attīstību.
…
Referāta mērķis ir iegūt vairāk informācijas gan par pagājuša gadsimta 20.-30.gadu, gan par mūsdienu politiskas partijas pārstāvjiem, iepazīties ar galvenajiem mērķiem, stratēģiju, noskaidrot partijas tipoloģiju, raksturot vēlēšanu kampaņas un vēlēšanu rezultātus un pamatojoties uz saņemto informāciju izdarīt secinājumus, kādas ir īpatnības un atšķirības, vai tā politiskā ideoloģija, ekonomiskās prioritātes un sociālie uzskati, kuri bija 20.gs 20.-30.g. pastāv mūsdienās vai pilnīgi viss ir citādāks.
