Kādi tad ir iemesli tik straujai tautsaimniecības izaugsmei un kādas sekas tas var radīt? Nenoliedzami, viens no faktoriem, kas nosaka Latvijas ekonomikas attīstību, ir kvalitatīvas pārmaiņas tautsaimniecībā: ražošanas kapacitātes attīstība, jaunu ražošanas tehnoloģiju ieviešana, eksporta iespēju paplašināšanās, nodarbinātības pieaugums. Tomēr būtisku izaugsmes impulsu dod arī ārvalstu kapitāla ieplūdes, palielinot mūsu maksātspēju un kāpinot iekšzemes pieprasījumu. Pēdējos gados to apjoms ir nozīmīgi pieaudzis. Saskaņā ar Starptautisko investīciju bilanci Latvijas neto ārējās saistības 2002. un 2003. gadā pieauga par aptuveni 3% no IKP gadā. Nākamajos divos gados šis pieaugums jau bija tuvu 8% no IKP gadā (naudas izteiksmē - 2005. gadā neto ārējās saistības pieauga par 1.4 miljardiem latu). Pieskaitot šim kapitālam arī ES fondu līdzekļu ieplūdes, kas neatspoguļojas Starptautiskajā investīciju bilancē, iegūstam vēl lielāku ciparu. Daudzi ekonomiskie rādītāji liecina par to, ka Latvijas tautsaimniecība nespēj absorbēt tik milzīgas kapitāla ieplūdes īsā laika periodā, neradot riskus nākotnes attīstībai.…
Ekonomiskā izaugsme ir process, kas valstī nodrošina iespējas palielināt preču un pakalpojumu ražošanu, fiziskā, cilvēciskā un dabas kapitāla kvantitatīvu pieaugumu. Ekonomikas izaugsmi parasti nosaka ikgadējais iekšzemes kopprodukta (IKP) vai nacionālā kopprodukta (NKP) pieauguma temps, ko izsaka procentos. Latvijas ekonomiskā izaugsme ir pietiekami strauja, tomēr joprojām Latvijas ekonomikā pastāv attīstību ierobežojoši faktori. Latvijas ekonomiku raksturo zems kvalificēta darbaspēka izmantošanas līmenis un produkcijas ražošana ar mazu pievienoto vērtību (šāds modelis nespēj nodrošināt pietiekamus ienākumus uzkrājumu un investīciju veidošanai un dinamiskus ekonomikas attīstības tempus).
