-
Ceļu vēsture un attīstība
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Ceļu sistēmas pirmsākumi Latvijas teritorijā | 4 |
| 2. | Ceļu sistēmas attīstības Latvijas 1.brīvvalsts laikā | 6 |
| 3. | Ceļu nozares attīstība laika posmā no 1940. gada līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai | 9 |
| 4. | Ceļu nozares attīstības virzieni no 1992. gada | 14 |
| 5. | Ceļu tīklu plānojuma attīstības aspekti šobrīd | 16 |
| 5.1. | Jauna ceļa projektēšana | 16 |
| 5.2. | Ceļu iedalījums un to būvēšanas, uzturēšanas un remontēšanas piekritība | 17 |
| 5.3. | Valsts ieguldījums ceļu sistēmas uzturēšanā | 19 |
| Nobeigums | 21 | |
| Izmantotā literatūra | 22 |
Nobeigums
Izstrādājot šo darbu, ne tikai izanalizēta Latvijas teritorijā esošo ceļu sistēmas atīstības vēsture, ber arī konstatēta virkne problēmu, kas sastopamas šajā nozarē. Kā pats galvenais trūkums jāmin nepietiekamais finanšu resursu apjoms, kas tiek iedalīts ceļu nozarei, līdz ar to jūtamas sekas – nolietojies ceļu segums, bedres, ilgstoši remontdarbi, kurus ietekmē materiālu un kvalificēta darbaspēka trūkums. Valsts autoceļu tīklā nozīmīgākā daļa ir autoceļi ar melno segumu. Melno segumu stāvokli kopumā nosaka tas, cik savlaicīgi un cik pietiekamā apjomā izpildītas ikgadējās segumu atjaunošanas programmas, kā ievērota atļautā satiksmes slodze, kādu ietekmi atstāj laika apstākļi. Pareizi izbūvēta sega, atkarībā no noslogojuma, pirmos 8 – 10 gadus, no izbūves brīža, kalpo nevainojami, taču šajā laikā segumā uzkrājas paliekošas deformācijas, rišu vietās segums izdilst, virsmā parādās plaisas un izdrupumi – segums noveco.
Ekonomiski lietderīgi melnos segumus atjaunot ir tad, ja minētie defekti nav kļuvuši masveidīgi un neprognozējami un vidējais segumu vecums nepārsniedz 12 gadus.
Autoceļu direkcijā reģistrē katra sabrukušā ceļa posma adresi un plāno sabrukušo posmu rekonstrukcijas iespējas, tomēr ne visi šie posmi tiks rekonstruēti tuvākajos gados un autobraucējiem tas sagādās ilgstošas neērtības.
…
Jau izsenis, attīstoties tirdzniecībai tautu starpā, bijuši nepieciešami ceļi, pa ko nogādāt savu sarūpēto mantu pircējiem kaimiņzemēs. Lai arī tirdzniecības sakari pat ar Pleskavu, Novgorodas zemēm, Prūsiju un Žemaitiju pastāvējuši jau pirms vācu iebrukuma Baltijā, tomēr par ceļu veidošanās sākumu Latvijā pareizāk būtu uzskatīt XIX gadsimta vidu, kad sāka būvēt Krievijas impērijas stratēģiskos ceļus no Pēterburgas uz Varšavu caur Rēzekni un Daugavpili, no Pleskavas uz Rīgu, Jelgavu, Tauraģi. No ceļu nozares pirmsākumiem līdz pat šodienai ceļu attīstība ir neapšaubāmi attīstījusies gan ceļu būves tehnoloģiju, gan segumu materiālu jomā. To, kā norisinājusies ceļu attīstība vēsturiski no pirmsākumiem līdz šodienai, aplūkosim šajā darbā.
