-
Latviešu stāvoklis vācu kundzības pirmajos trīs gadsimtos
SKOLAS UN IZGLĪTĪBA LATVIJĀ 19. GADSIMTĀ.
19. gadsimta otrajā pusē Latvijas teritorijā pastāvēja atšķirīga skolu sistēma Baltijas (Vidzemes un Kurzemes guberņās) un Latgalē. Baltijas guberņas 19. gadsimtā raksturoja augsts lasītpratēju īpatsvars zemnieku vidū un attīstīts skolu tīkls laukos.
Zemnieku izglītības tradīcijas veicināja luterāņu baznīcas centieni nostiprināt reliģiskās zināšanas, brāļu draudžu kustība Vidzemē 18.–19. gadsimtā, apgaismības ideju izplatība un daļas muižnieku centieni uzlabot zemnieku izglītības līmeni.
Pēc dzimtbūšanas atcelšanas skolu uzturēšana bija pagastu pienākums un laika gaitā Kurzemes un jo īpaši Vidzemes laukos tika uzcelts aizvien vairāk skolu ēku.
Latgalē skolu dibināšana laukos notika tikai 19. gs. 2. pusē, tās bija dalītas pēc konfesionālā principa (pareizticīgo un katoļu) un pārkrievošanas politikas apstākļos lasītprasme latviešu (latgaliešu) valodā skolā netika apgūta. Tas kavēja skolu attīstību un veicināja mājmācības nozīmi laukos.
…
Latviešu stāvoklis vācu kundzības pirmajos 3 gadsimtos. Pedagoģijas vēsture. Plaša prezentācija. Apskatami vairākie jautājumi. Vēl daudzus gadus pēc krusta kariem Livonijas zemnieki saglabāja personisko brīvību. Vietējo iedzīvotāju un jauno zemeskungu attiecības 13. gadsimtā bija noteiktas savstarpējos līgumos - noteikumos, pēc kuriem lībieši, kurši un citas tautas bija ar mieru pakļauties krustnešiem... Kristus mācības izplatīšanās Eiropā bija progresīva parādība un izsauca radikālas pārmaiņas, kuras īpaši skāra kultūru. Attīstījās arhitektūra (tiek celtas baznīcas), tajās jārada īpaša atmosfēra, kuru var panākt ar gleznām (attīstās māksla), dziedot garīgās dziesmas (mūzikas attīstīšanās), uzplaukst arī literatūra (sprediķi, dziesmu vārdi u.c.)... Lauksaimniecība Amatniecība Mājlopi Dārzeņu audzēšana REFORMĀCIJAS UN KONTRREFORMĀCIJAS IETEKME UZ LATVIEŠU ZEMNIEKU IZGLĪTĪBU.Vēl daudzus gadus pēc krusta kariem Livonijas zemnieki saglabāja personisko brīvību. Livonijas laukos centrus veidoja muižas.Muižas bija lauku zemes īpašumi ar celtnēm, kuru īpašnieki - Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa vasaļi - bruņinieki... TAUTAS PEDAGOĢISKĀ DOMA LATVIJĀ FEODĀLISMA LAIKMETĀ SKOLAS UN IZGLĪTĪBA LATVIJĀ 18. GADSIMTĀ. SKOLAS UN IZGLĪTĪBA LATVIJĀ 19. GADSIMTĀ. BALTVĀCU PEDAGOĢISKĀS ATZIŅAS.
