IEVADS
Mana tēma ir par subsīdijām, ko ir iespējams saņemt Latvijas lauksaimniekiem un noteikumiem, kurus jāievēro, lai saņemtu subsīdijas.
Šo tēmu esmu izvēlējusies pirmkārt tapēc, ka pēdējā laikā nācās daudz par to lasīt, otrkārt daži mani redinieki, ieskaitot manu māti, kurai pieder zeme, bija iesnieguši iesniegumus subsīdiju saņemšanai un saskārušies ar vairākām problēmām, treškārt, es pati nāku ne no lielpilsētas, bet no mazpilsētas, kurā daudz vairāk ir saskarsme tieši ar lauksaimniecību, jo daudziem te-Kuldīgā tas ir galvenais nodarbošanās vieds.
IZTIRZĀJUMS.
Lauksaimniecība ir bijusi, ir un būs jebkuras valsts būtiska tautsaimniecības sastāvdaļa. Lauksaimniecības dominējošā loma atsevišķu valstu saimniecībā, galvenokārt Rietumeiropas, saglabājās līdz pat 19. gadsimta vidum, tas nozīmē, ka lielākā daļa valstu iedzīvotāji strādāja lauksaimniecības nozarē. Mūsdienās lauksaimniecības loma ir mainījusies, šajā nozarē strādājušo skaits ir ievērojami sarucis, tam par iemeslu var minēt plašāku jauno tehnoloģiju un zinātnes sasniegumu izmantošanu, kas ļauj samazināt strādājošo skaitu nozarē, nesamazinot saražotās produkcijas apjomus.
Lauksaimniecība joprojām ir būtiska tautsaimniecības nozare, kuras attīstībai vairums pasaules valstu velta pastiprinātu uzmanību, neraugoties uz samērā lielajām izmaksām noteiktās lauksaimniecības politikas īstenošanai.
Lai simboliski palīdzētu, lauksaimniecībai tiek piešķirtas arī subsīdijas. Pārsvarā attīstītās valstīs lauksaimniecībai atvēlē subsīdijas, kuru apmērs var būt ļoti liels. Subsīdiju samēru salīdzina: rēķinot uz vienu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, uz 1 lauksaimniecībā nodarbināto, attiecībā uz 1 preču produkcijas vienību vai citādi. Ar lauksaimniecības likumu noteikts, ka subsīdijām ik gadu tiek izdalīti 3% no valsts pamatbudžeta.
Visas subsīdijas pēc to ietekmes uz saimnieka lēmumu par savas saimniecības ražošanas attīstību iedala tiešajās, netiešajās un vispārējās subsīdijās.
…
Galvenie jautājumi ir: 1. Cik šī tēma ir aktuāla Latvijā? 2. Priekš kam ir nepieciešamas subsīdijas? 3. Kādi ir subsīdiju veidi? 4. Par ko tiek piešķirtas subsīdijas? 5. Kādā apjomā tās tiek piešķirtas? Kā tās atšķiras no „veco” dalībvalstu subsīdijām? 6. Kas ir nepieciešams lai saņemtu subsīdijas? 7. Kādas ir galvenās problēmas saņemot subsīdijas? 8. Vai subsīdijas saņemt ir viegli? 9. Vai tās ir pieejamas visiem? 10. Vai subsīdiju apjoms ir attaisnojams? Galvenās tēzes: • Jauno dalībvalstu subsīdiju apjoms ir daudz mazāks nekā „veco” dalībvalstu. • Visas subsīdijas tiešajās, netiešajās un vispārējās subsīdijās. • ES piedāvā zemniekiem saņemt valsts tiešos maksājumus un papildus maksājumus. • Subsīdijas var saņemt ne katrs zemnieks. • Bieži vien sagatavot savu zemniecību, lai varētu pretendēt uz subsīdijām ir daudz dārgāk, nekā subsīdiju apjoms par vairākiem gadiem. • Subsīdijas domātas lieliem un vidējiem lauksaimniekiem. Savā darbā esmu izmantojusi Latvijas Republikas likumus un normatīvos aktus kā arī statistiskos datus.
