-
Nacionālisms, nācija Eiropas 19.gadsimta kultūrā. Latviešu politiskais spektrs
Pārmaiņas ienāca arī teātrī, kur uzsvars tika likts uz emocijām, liriskas un psiholoģiskas jūtu izpausmes, radot fantastisku ilūziju pasauli. Eiropā izveidojās lielas un spēcīgās impērijas, kas vēlējās sadalīt savas ietekmes sfēras, cīnoties gan par tuvām, gan par tālām teritorijām. [2]
19. gadsimta kultūra ļoti izpaudās visos kultūras virzienos. Līdz ar laika maiņu notika arī strauja cilvēku iekšējās pasaules maiņa, kas notika tieši izpaužoties caur mākslas veidiem. Tā bija arhitektūra, glezniecība, literatūra u.c. Visi kultūras un mākslas veidi, kas attīsta cilvēka uztveri par apkārtējo pasauli. Cilvēki ļoti vēlējās idializēt visu apkārt notiekošo, radot jaunus mākslas darbus dažādās sfērās, lai izpaustu savu. Mūsdienās ir daudz filmas, kas atspoguļo 19. gadsimta dzīvesveidu un vidi. Viena, kas man ir palikusi atmiņā ir filma “Marie Antoinete”, kur attēlota Francijas karalienes ikdiena, dzīvesveids un krāšņā ikdiena. Šajā filmā ir iespēja ieskatīties visos tā laika Francijas ikdienas paradumos galmā. Kā arī apvienot ar vēsturiskajiem faktiem. 19. gadsimts ir spilgts laiks, kad atmostas paši cilvēki, ar radošajām pieejam, ar vēlmi dot savu kreativitāti citiem.
…
Nacionālisms, nācija Eiropas 19.gs. kultūrā. Ideoloģija. Tradīciju ģenēze opermākslā, glezniecībā un t.s. performative turn kultūras analīzē. Latviešu politiskais spektrs. Urbanizācijas procesi Latvijas teritorijā un to atspoguļojums modernisma literatūrā No dažādiem vēsturiskajiem materiāliem var secināt, ka 19.gadsimtā sākumā zinātnes un it sevišķi tehnikas progresa rezultātā daudzās Eiropas valstīs industrializācija kļuva par ikdienas parādību, attīstījās lielrūpniecība, mašīnbūve, dzelzceļa līnijas pagarinājums utt. Visā Eiropā notika industriālā revolūcija. Pēc manām domām, industrializācija izmainīja daudz nākotnes attīstības posmiem. Tomēr notika ne tikai industriālā revolūcija. Notika arī sabiedrības modernizācija. Būtiskākas izmaiņas industrializācijā notika pilsētās – noritēja salīdzinoši straujā urbanizācija. Cilvēka paražas un izpratne mainījās līdz ar straujo urbanizāciju. Visstraujākā pilsētu augšana notika Rietumeiropā. Pakāpeniski lauksaimniecība no dzīvesveida kļuva par uzņēmējdarbību. Liela loma bija brīvam algotam darbaspēkam. Urbanizācijas tempi kaitēja lauksaimniecībai, kura nespēja pārorientēties un pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Eiropā sāka veidoties jauns sabiedrības slānis – proletariāts (strādnieki). Līdztekus paplašinājās vidusslānis (ierēdņi, ārsti, uzņēmēji, amatnieki, inženieri u.tml.), kas bija nozīmīgs pamats ekonomikas attīstībai.
