-
Saskarsmes partneru personības tipoloģija un individuālpsiholoģiskās īpašības, stāvokļi un atšķirības
Pirmais ,kurš izdalīja cilvēku pēc temperamenta tipiem bija sengrieķu ārsts un filozofs Hipokrāts. Viņš cilvēkus iedalīja 4 tipos, atkarībā no tā, kurš šķidrums vairāk dominēja cilvēka organismā, tas arī noteica cilvēka temperamentu. Pēc Hipokrāta domām izšķir žults cilvēkus. Attiecīgi holēriķim organismā pārsvarā ir žults. (grieķu val. – holeia), melanholiķim – melnā žults (grieķu val. – melan holeia), flegmātiķim – limfa (grieķu val. – phlegma), sangvīniķim – asinis (grieķu val . – sanguis).
Temperaments ir cilvēka psiholoģiskās īpatnības, kuras nosaka viņa uzvedības veidu un ir atkarīgas no centrālās nervu sistēmas īpašībām. Cilvēka temperaments ir iedzimts un dzīves laikā tas nemainās, lai gan ir iespējama temperamenta apspiešana, tādējādi, manuprāt, arī mainoties.
Cilvēka temperaments veidojas no divām sastāvdaļām : ekstraversijas vai introversijas, attiecīgi cilvēks ir savās impresijās vai nu vērsts uz āru, vai arīdzan uz iekšu.
Pēc autotesta “temperamenta noteikšana” es esmu sangviniķs. Sangviniķis ir personība, kas ar savu starojumu pievelk apkārtējos cilvēkus, ir runīgs, liels stāstītājs, katrās viesībās ienes dzīvību, ir apveltīts ar labu humora izjūtu, labi atceras krāsas, ir emocionāls un pārliecinošs, ir dzīvespriecīgs un enerģijas pārpilns, ir izteiksmīgs un visam ķeras klāt ar lielu entuziasmu, allaž ir ziņkārīgs, ir piemērots skatuvei, viņam piemīt aktiera talants, pastāvīgi izskatās izbrīnīts un atstāj nevainīga cilvēka iespaidu, dzīvo pašreizējam mirklim, ir pārāk vaļsirdīgs, ir vienmēr mazliet bērnišķīgs.…
Cilvēka psihe apkārtējo pasauli sadala noteiktās sastāvdaļās un aspektos. Katrs personības tips par vienu un to pašu aspektu iegūst ļoti individuālu un tikai sev saprotamu informāciju. Atšķirīgi socioniskie tipi vienas un tās pašas situācijas uztver un atstāsta pavisam atšķirīgi, citiem vārdiem sakot – pielieto citādu mīmiku, savādāk reaģē, akceptējot katrs sev svarīgākos, bieži vien ļoti dažādus notikuma momentus. Ikvienam no mums kāds cilvēks ir vairāk, kāds mazāk patīkams. Atšķirīgus ieskatus mūsos rada tas, ar kādiem vārdiem otrs pauž savas domas; mēs vērojam, kāda ir viņa mīmika, žesti, jūtam balss intonāciju. Ja kāda cilvēka uzvedība mūs tracina, tad parasti nav vainojama viņa rīcība, bet gan tas, kā viņš šo to izskaidro, kādus motīvus uzskata par svarīgākajiem. Tāpēc vienu un to pašu «grēciņu» dažam piedodam, citam ne.
