-
Jaunlatviešu kustība
Savām prasībām, ka latviešu tautai ir tiesības uz nacionālo kultūru, jaunltvieši argumentus meklēja gan tautas vēsturē, gan domājot par tautas nākotni. Viņus spēcīgi ietekmēja G.Merķeļa raksti. Uzstverot, ka latvieši ir tauta ar savu senu kultūru, jaunlatvieši senatni idealizēja. Latviešu senatnes idealizācija vispirms parādijās publicistiskajos rakstos "Mājas Viesī", pēc tam tie ieguva plašu gultni tautiskā romantisma literatūrā.
Senatnes idealizācija tika izmantota kā pretarguments Baltijas vāciešu "kultūrtrēģerisma" teorijai, ka viņi t.i. vācieši, bijuši vienīgie kultūras nesēji Baltijā. Tagadnes cīņā senatnes pretstatīšana jaunlatviešiem bija antifeodālās cīņas līdzeklis.
Jaunlatvieši orientējās uz krievu tautu un tās kultūru. Viņus vairāk ietekmēja krievu demokrātiskā kultūra (literatūrā, valodniecībā, folkloristiskā, etnogrāfiskā), nekā oficiālā kroņa kultūra.
Jaunlatviesi lika pamatus latviešu nacionālajai literatūrai, no vācu baroniem un mācītājiem neatkarīgajai presei un daudzām zinātņu nozarēm Latvijā – valodniecībai, vēsturei, folkloristikai, popularizēja filozofiju, dabaszinātnes, ģeogrāfiju, astronomiju, ekonomiskās zinātnes, lauksaimniecības zinātnes, tehniku u.c. Viņi bija arī latviešu nacionālās grāmatniecības nodibinātāji. Jaunlatvieši deva lielu iegūldījumu latviešu nacionālās kultūras attīstība.…
Jaunlatviešu darbībai latviešu tautas izglītības un nacionālās kultūras laukā bija ar plašu vispārdemokrātisku raksturu un nozīmi. Viņi veica lielu tautas apgaismes darbu, saprazdami, ka kapitālisma laikmets prasa augstāku visas sabiedrības izglītības pakāpi, tāpēc jaunlatvieši sevišķi pievērsās skolu politikas jautājumam, cenzdamies atbrīvot tās no baltvācu aizbildniecības. Viņi vērsās pret vācu muižnieku un mācītāju uzskatiem, ka izglītots latvietis vairs nepieder savai tautai. Jaunlatvieši uzsvēra, ka arī zemniekam jāatīsta savs prāts, jāapgūst zināšanas, kas vajadzīgas, lai kļutu par līdzvērtīgu sabiedrības locekli.
