-
Jaunlatvieši
Pirmie Dziesmu svētki norisinājās 1873. gadā, tolaik to nosaukums bija Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki. Kopkori veidoja 1003 dziedātāji. Problēma bija latviešu kora literatūras trūkums- šajos Dziesmu svētkos bija tikai divas latviešu komponistu orģināldziesmas. Viena no tām bija Baumaņu Kārļa dziesma „Dievs svētī Latviju”, kas nodibinoties neatkarīgajai Latvijai, tika izraudzīta par valsts himnu. Šie svētki iedibināja tradīcijas, kas nav zudušas līdz mūsdienām- svētku gājiens, karogi, kopkora koncerts, koru kari, dziesmu svētku dalībnieku nozīmītes, goda mielasti un balles. Kopš tā laika kopā svētki ir notikuši 23 reizes.
Manuprāt, jaunlatviešu devums latviešu kultūrai un tautai ir neatsverams. Pateicoties viņiem neizglītotajiem latviešu zemnieki pavērās iespēja sākt mācīties, radās cerība būt latvietim, cerība, ka latviešu kultūra ar izglītības, mākslas, grāmatu un mūzikas palīdzību spēs attīstīties un pastāvēt. Katrs no viņiem ieguldīja milzīgu darbu un pūles, lai šodien mēs ar godu sevi varētu saukt par latviešiem. Paldies, šiem uzņēmīgajiem cilvēkiem par visu, ko tie ir darījuši mūsu tautas labā!
…
Jaunlatvieši ir latviešu tautas atmodas pirmie intelektuāļi, kas darbojās 19.gs. 50.-80. gados. Jaunlatviešu par savu galveno mērķi uzskatīja latviešu atbrīvošanu no sociālā un nacionālā jūga, ļoti svarīga bija arī izglītības attīstība un materiālās turības pacelšana. Savas darbības laikā Jaunlatvieši lika pamatus latviešu nacionālajai literatūrai, no vācu mācītājiem neatkarīgajai presei un daudzām zinātņu nozarēm Latvijā- valodniecībai, vēsturei, folkloristikai, popularizēja filozofiju, dabaszinātnes, ekonomiskās zinātnes u.c. Viņi bija arī latviešu nacionālās grāmatniecības dibinātāji un deva lielu ieguldījumu latviešu nacionālās kultūras attīstībā. Ievērojamākie un pazīstamākie jaunlatvieši bija Krišjānis Barons, Juris Aluāns, Krišjānis Valdemārs (jaunlatviešu kustības izveidotājs), bet par spožāko jaunlatviešu ideju paudēju kļuva Atis Kronvalds.
