-
Timotijs Kaizers "Arheoloģija un ideoloģija Dienvidaustrumeiropā"
Pagātnes projektēšana
Pastāv vairāki modeļi, kā pagātnes interpretācijas var izmantot valsts leģitimēšanā, Balkānos arheoloģiju uztver kā nepārprotamu saikni ar mūsdienu situāciju. Balkānu pagātni izmanto 1) politiskās un teritoriālās leģitimitātes radīšanai, 2) politiskās ideoloģijas atbalstam, 3) kultūras identitātes saglabāšanai 4) jaunu tradīciju ieviešanai. Daudzi mūsdienu DAE valstu strīdi tiek pamatoti ar aizvēsturē vai vēsturē itkā pastāvējušām robežām. Autors kā spilgtu piemēru šeit min – Kosovas reģionu Dienvidslāvijā, kuru sauc par Vecās Serbijas sirdi un kurā kopš 1981. gada visvairāk dzīvojuši albāņi, pēc arheoloģisko izrakumu rezultātiem noskaidrojies, ka tur jau ļoti sen dzīvojuši slāvi. Albāņi, savukārt, pasludinājuši sevi par irīliešu pēctečiem, tāpēc uzskata, ka šī teritorija pienākas viņiem. Serbiem un albāņiem ir atšķirīgs viedoklis par dardaņu cilts etnisko piederību (šī cilts ienāca Kosovā, ziemeļmaķedonijā un dienvidserbijā pirmajā gadu tūlkstotī p.m.ē.), albāņi dardaļus uzskata par irīliešu cilti, savukārt serbu zinātnieki to uzskata par ļoti apšaubāmu argumentu.
Vēl ekstrēmāks ir Rumānijas piemērs, kur vēlas pierādīt, ka cilvēki šeit dzīvojuši pirms miljons gadiem. Iemesls tam ir rumāņu vēlēšanās sevi uzskatīt par ļoti senu etnisku grupu, kam pienākas privilēģijas arī mūsdienās. Pat Rumānijas prezidents Nokolaje Čaušesku publiskā runā attiecībā uz aizvēsturi ir teicis, ka visi šajā teritorijā atrastie artefakti, kauli pieder rumāņu senčiem.
Timotijs Kaizers noraida šādu pieeju aizvēsturei kā nezinātnisku un tendētu uz attiecību noskaidrošanu tagadnē, par argumentiem izmantojot projicētus pagātnes faktus.
…
Balkānu konflikti uzskatāmi parāda, ka aizvēsture mūsdienās tiek izmantota kā ideoloģiskais ierocis. Kaizers šajā rakstā parāda 2 nozīmīgākās problēmas, par kurām mūsdienu arheoloģijā sevišķi ir augusi interese – pirmkārt, daudzi arheologu priekšstati par pagātni izveidojušies uz tagadnes apstākļu bāzes, otrkārt – arheologu centienus daļēji vai pilnībā vada kalpošana tagadnes politikai. Autors, apskatot šos jautājumus, izvērtējis Dienvidaustrumeiropas un Balkānu arheoloģijas, aizvēstures un vēstures dažādas interpretācijas un uzskata, ka apskatot pagātnes interpretācijas, jāņem vērā etniskie, nacionālie jautājumi un, līdz 1989. gadam, arī marksisms. Visi šie faktori ir jāapskata kopumā, nevis atsevišķi, kā tas parasti tiek darīts, jo bieži vien nacionālie un etniskie faktori ir tiktāl apvienoti, ka nav atsevišķi izdalāmi un marksistiskā ideoloģija parasti iekļauj sevī nacionālo ideoloģiju. Šie faktori ne vienmēr ir harmonijā, bet arī konfliktē. Pateicoties šiem faktoriem, pēc autora domām, radušās aizvēstures situācijai neatbilstošas interpretācijas.
