Pie kara sekām pieskaitāma arī dzimtbūšanas nostiprināšanās. Lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa tajos laikos bija zemnieki, kuru ikdienu un tiesības noteica dzimtbūšanas sistēma. Dzimtbūšana bija zemnieka un muižas attiecības, kurās visa vara un tiesības pār zemnieku bija muižnieka rokās. Dzimtbūšanas apstākļos muižniekiem bija tiesības zemniekus pārdot, ieķīlāt vai mainīt, tiem bija noteikšana pār gandrīz visām zemnieka izvēlēm – arī atļauju doties laulībā deva muižas īpašnieks.
Livonijas kara sekas izrādījās nelabvēlīgas gan krieviem, gan latviešiem. Kaut gan Livonijas ordenis tika iznīcināts, Krievijas valstij tomēr neizdevās iegūt brīvu ceļu uz Baltijas jūru, savukārt Latviešu zemniekiem neizdevās atbrīvoties no vācu muižnieku smagā jūga.
…
