-
Jūlijs Feders
Kokneses daba attēlota tādos darbos kā „Rīta migla Koknesē”, „Kokneses pilsdrupas”(vairāki varianti) , „Pērse”, „ Pērses ieteka Daugavā”, „ Pērses leja”, „Avots”, „ Daugava pie Kokneses”, „Kokneses ainava”, „ Tilts pār Pērsi”, „ Kokneses jaunā pils”, „Uz Kokneses pilsdrupām”, „ Daugavas krasts” (vairāki varianti)
Ielūkojoties dažādos avotos par šo mākslinieku, nākas secināt, ka brīžiem tie ir atšķirīgi, sevišķi gadskaitļos, taču pats svarīgākais ir viņa atstātais gleznu mantojums. Mērāms aptuveni 200 gleznās un vēl vairāk studijās, etīdēs.
Dēla Georga atmiņās par tēva pēdējo dzimšanas dienu Koknesē rakstīts „ Ir saulains, skaists vasaras rīts. Dzeram tēju dārziņā mājas priekšā. Tēvs sēž pītā krēslā, kas apvīts ar ozola lapām. Uz galda, kas izgreznots ar zaļumiem, rožu vidū nolikts liels kliņģeris ar mandelēm. Tēvs ar mīlestību noraugās uz apkārtējo ainavu – uz vareno Daugavu, uz pārceltuvi, kas ceļ ļaudis pāri otrā krastā, uz upmalas krāšņo pļavu, kas nosēta neparastas medainas smaržas pilniem ziediem, un uz taciņas, kas it kā noslēpumaini nozūd netālajā birzītē. Tēvs it kā klusēdams atvadījās no savām mīļajām dzimtajām vietām…”. Jūlijs Feders mirst 1909. gada 18.janvārī Ņežinā. Mīlestība pret dabu bija ceļa zvaigzne viņa mākslā.
…
Izmantotās literatūras saraksts Jūlijs Voldemārs Feders (1838-1909) bija latviešu gleznotājs, spilgtākais ainavas žanra pārstāvis Latvijas mākslā. Feders dzimis Koknesē vietējā baznīcas kroga turētāja ģimenē. Jūlijs Feders 1857. gadā pabeidzis privāto ģimnāziju, un iestājies Pēterburgas Mākslas akadēmijā, kur mācījies pie S. Vorobjova, kas bija akadēmijas kanonu sargātājs. Tomēr J. Feders daudz gleznoja dabā. Jūlijs Feders pamatoti uzskatāms par latviešu ainavu glezniecības pamatlicēju. Jūlijs Feders -latviešu ainavas glezniecības klasiķis. Augsta eiropeiska līmeņa profesionalitāte, individuālā stila pašattīstībai raksturīgās pārvērtības, ainaviskie tēli, motīvu daudzveidība un gleznieciskās kvalitātes, ko akadēmiķa atstātais mantojums atklāj plašā diapazonā no episki monumentālām panorāmām līdz intīmiem, fragmentāriem studijveida darbiem, Latvijas mākslas kopainā iezīmē viņa veikuma unikalitāti, vienlaikus reprezentējot 19. gadsimta cilvēka nesteidzīgo vērojumu un pietāti pret dabu. Vairums zināmo Federa darbu atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, viena ainava Tukuma mākslas muzejā. Vairāki darbi ir Krievijas muzejos, kā arī privātkolekcijās. Federa ainavas tikušas pastāvīgi eksponētas retrospektīvajās izstādēs Latvijā.
