-
Andrejs Jurjāns - biogrāfija, vēsturiskā nozīme
Kāds ir viņa devums latviešu folkloristikā un citās kultūras jomās? Kāda ir
Jurjānu Andreja vēsturiskā nozīme Latvijas kultūras dzīves attīstībā?
Jurjānu Andrejs 90. gados nopietni pievērsās folkloras jomai. Viņš
norganizēja to, ka uz Harkovu viņam tika sūtīti tautas mūzikas materiāli, kurus vasarā
viņš personīgi pārbaudīja, veicot ekspedīcijas. Andrejs Jurjāns pats vāca un
sistematizēja tautas melodijas, kā arī to vākšanā iesaistīja citus tā laika mūzikas
darbiniekus, piem., Jāzepu Vītolu.
Sākot ar 1894. gadu Jurjānu Andrejs ekspedīcijās iegūtās tautas dziesmas
sistemātiski publicēja dziesmu krājumos “Latvju tautas mūzikas materiāli”, līdz 1926.
gadam publicējot 6 šādus krājumus.
1875. gadā(togad viņs uzsāka studijas konservatorijā) Jurjānu Andrejs
izmēģināja savus spēkus mūzikas kritikas lauciņā. Viņš rakstīja daudzpusīgus
rakstus: folkloristiska satura, sistematiskus pārskatus par jaunāko latviešu mūzikas
literatūru, recenzijas, svarīgu notikumu aprakstus saistībā ar slaveniem mūziķiem,
rakstus par mūzikas terminoloģiju u.c. Recenzijās viņš ne tikai novērtēja attiecīgā
komponista darbus, bet arī propogandēja latviešu komponistu mākslu, kas daudziem
pavēra iespēju durvis. Tāpat kritiķis veidoja mūzikas terminus, kas vēl joprojām ir
sastopami mūzikas pasaulē un tiek plaši izmantoti.
…
Brāļu Jurjānu mežragu kvarteta koncertdzīve bija pieasātināta. Brāļus Jurjānus slavināja un atzina, koncerti bija kaut kas neparasts un aizgrābjošs, dažiem tie bija ierosme saistīt savu nākotni ar mūzikas studijām. Viņu galvenā auditorija bija lauku ļaudis, tāpēc repertuārā galvenokārt ietilpst vienkārši, viegli uztverami skaņdarbi, tai skaitā tautas dziesmas, kuras apdarināja un kvartetam piemēroja Andrejs Jurjāns. Kvartets koncertēja 80. gados(pēc Jura Jurjāna atmiņām, līdz 1889. gadam). Šajā laikā, sniedzot koncertus, brāļi apceļoja visu Latviju un arī piedalījās III vispārējos dziesmu svētkos (1888), kur Andrejs Jurjāns pildīja arī virsdiriģenta pienākumus. Taču vācu valdošajām aprindām un latviešu buržuāzijai nepatika Jurjānu ietekme tautas masās. Gadījās, ka koncerti pēdējā brīdī tika atcelti un baznīcā (tur notika ērģeļu koncerti) tos uzskatīja par Dieva zaimošanu, ka par koncertu ļaunprātīgi tika noklusēts vai nepaziņots, lai trūktu klausītāju. ...
