-
Suverenitāte: realitātes robeža Satversmē un dzīvē
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Ievads | 2 |
2. | Suverenitātes jēdziens | 3 |
3. | Suverenitātes formas | 4 |
4. | Varas dalīšana valstīs | 10 |
5. | Secinājumi | 11 |
6. | Literatūras avoti | 12 |
Izpildvaras galvenā institūcija ir valdība – Ministru Kabinets. Prezidentālā republikā valdību veido un vada prezidents, parlamentārā valstī valdību veido parlaments. Galvenais izpildvaras uzdevums – panākt to, ka parlamenta pieņemtie likumi darbotos. Ar savu administratīvo aparātu – ministrijām un dažādām iestādēm tā pārvalda daudzas sabiedrības dzīves jomas, piemēram, gādā par valsts aizsardzību, regulē starptautiskās attiecības.
Tiesu vara jeb trešā vara ir galvenais tiesiskās kārtības nodrošināšanas līdzeklis. Tiesiskās kārtības uzturēšanai valstī īpaša vieta ir tiesai, piem., tikai un vienīgi tiesa var atzīt personu par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un noteikt soda mēru. Vienīgi tiesa var atzīt personu par rīcībnespējīgu vai oficiāli konstatēt radniecības attiecības. Tai jāizšķir arī ar mantiskajiem strīdiem u.c. civilajām tiesībām saistītie strīdi, konflikti starp atsevišķām personām. Tiesas lēmumi un spriedumi ir obligāti ne tikai atsevišķām personām, bet arī valsts institūcijām, organizācijām, amatpersonām.
Likumdošanas vara Latvijā pieder Saeimai un tautai. Tās darbību regulē Satversme, Saeimas vēlēšanu likums, Saeimas Kārtības rullis.
Secinājumi.
1. Suverenitāte ir varas izpausme.
2. Indivīda suverenitāte mūsu laikos vairs nav tik nozīmīga kā senāk.
3. Tautas suverenitātei ir jābūt, bet tomēr tai vairāk pašreiz ir deklaratatīvs raksturs. ( LR Satversmes 14. pants nosaka : „ Vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeima locekļus „. Kaut gan pēc tautas nobalsošanas var atsaukt visu Saeimu. Varbūt tas ir tikai mūsu konstitūcijas nepilnības.
4. Ar tautas suverenitāti var manipulēt.
5. Lielo valstu suverenitāte ir pārāka par mazo valstu suverenitāti.
6. Valstu kopienas suverenitāte ir lielāka par atsevišķa valsts suverenitāti.
7. Tiesas suverenitātei ir jābūt pilnībā.
…
Suverenitāte ir viens no konstitucionālisma pamatprincipiem. Konstitucionālisms tiek skaidrots kā „institucionāla teorija par valsts konstitucionāli tiesisko praksi, cilvēktiesībām, tautas suverenitāti, demokrātiju, varas dalīšanu, varas pilnvaru un darbības konstitucionāli tiesisko reglamentāciju valstīs, kur reāla, funkcionējoša konstitūcija aktīvi ietekmē cilvēka un sabiedrības dzīvi, tiesības, likumdošanu, vēlēšanu kārtību un valsts dzīvi vispār”¹ Konstitucionālisms kā sarežģītu sabiedriski politisku un tiesisku parādību kopums izveido īpašu doktrīnu – pasaules konstitucionālismu, kas ir juridiskā pasaules uzskata kodols. Moderna konstitucionālisma principi: suverenitāte, tautvaldība, valsts varas dalīšana, tiesiska valsts.
