-
Narkomānija
Vissmagāko abstinenci izraisa opioīdu grupas narkotikas. Tipiskākās opiātu abstinences pazīmes ir šķaudīšana, klepošana, siekalošanās, acu asarošana. Cilvēks izjūt stipras sāpes visā ķermenī – galvenokārt kaulos, locītavās un vēderā. Var būt krampju lēkmes. Parasti iestājas pilnīgs bezmiegs, iekšēja trauksme. Pievienojas slikta dūša, vemšana, ilgstoša caureja. Šajā laikā ir izteikta tieksme iegūt opiātus, pat izdarot noziegumu. Smagos gadījumus novēro sirds ritma traucējumus, asinsspiediena strauju krišanos, un var iestāties nāve. Arī stimulātoru lietošana izraisa abstinences veidošanos, lai gan tā nav tik izteikta kā opiātu gadījumā. Tā izpaužas ar izteiktu vājumu, miegainību dienas laikā un bezmiegu naktīs. Var būt pat pašnāvības domas. Hroniska stimulātoru lietošana noved pie galīga spēku izsīkuma un rada personības zamias.
Maldīgs ir uzskats, ka marihuānas lietošana nerada pierašanu un abstinenci. Tās, protams, nav tik izteiktas, kā lietojot opiātus, bet tomēr tās pastāv. Atkārtoti lietojot šīs narkotikas, to devu nepieciešams palielināt. Bieži vien eiforiju nomaina bailes un apjukums. Narkomānijai progresējot, cilvēks “zālīti” sāk smēķēt vienatnē un izvairās no sabiedrības, jo apkārtējie viņu traucē. Ar laiku var parādīties izteikti domāšanas traucējumi – zūd domu secība, savas domas var likties svešas. Abstinence pēc “zālītes” lietošanas nav pārāk smaga un parasti pāriet pēc 10-14 dienām. Lai gan personības izmaiņas parasti saglabājas – cilvēks ir drūms, gļēvs, ar pavājinātu atmiņu.…
Termins narkomānija ir izveidojies no grieķu vārda “narke” — sastingums, miegs un “mania” — mainīgs neprāts, kaisle. Narkomānijai ir raksturīgs izteikts patoloģisks pieradums un tieksme lietot vienu vai vairākas vielas, kas ir attiecināmas pēc vispasaules veselības aizsardzības organizācijas pie narkotikām un, kas spēcīgi iedarbojas uz cilvēka centrālo nervu sistēmu. Patīkamās eiforijas izjūtas narkotisko vielu reibuma laikā izraisa tieksmi tās izjust vēl un vēl. Šī tieksme pakāpeniski nomāc visas pārējās vēlmes un intereses, kļūstot par galveno cilvēka dzīvē – izveidojas atkarība. Svarīgi, ka arī pēc atteikšanās no narkotikām, šī tieksme saglabājas. Narkomānija - nav slimība, šī vārda praktiskajā nozīmē. Bet tas arī nav vienkārši slieksnis. Narkomānija ir totālā apziņas sakāve, pie tām vēl pavadībā ar fiziskas veselības komplikācijām. Narkomānija ir bio-psiho-sociāl-garīga slimība. Vissliktākais, ko narkomāni par vēlu apzinās, ka viņi nevis vienkārši "spēlējās" ar narkotikām, bet vairs nevar bez tām. Dažreiz tiekšanās attīstās pēc pusgada vai pat pēc gada, biežāk pēc 2 - 3 mēnešiem, bet nereti cilvēks paliek atkarīgs jau pēc pirmās heroīna injekcijas. Bet beigas vienmēr ir šādas: vai nu tā ir izolācija (cietums, psihiatriskā slimnīca), vai nu NĀVE, bet retos gadījumos - izveseļošanās
