Dozētā soļošana un skriešana veselības profilaksē un nostiprināšanā

Pašreizējo laikaposmu dēvē par zinātnes un tehnikas revolūcijas ēru. Šī apvērsuma
mērķis ir uzlabot cilvēka dzīves apstākļus, tomēr tehnikas progresam ir savas ēnas puses.
Izrādās, ka attīstītākajās valstīs mūsdienās ir sevišķi izplatījušās atsevišķas slimības, no kurām ik gadus iet bojā miljoniem cilvēku. Galvenokārt tas sakāms par asinsrites sistēmas slimībām, kuru vidū pirmā jāmin koronārā sirds slimība.[2]
Pēc statistikas datiem, Latvijā pats biežākais nāves cēlonis – asinsrites slimības – devis 56% no visiem 2002.gada nāves gadījumiem ( 2001 gadā 55,9% ). Asinsrites slimības kā nāves cēlonis 2002.gadā atzīmēts 48,8% mirušo vīriešu ( laukos 47,7% ) un 63,3% sieviešu ( laukos pat 65,4% ).
Šīs sistēmas slimību struktūrā ar 49,1% (2001. gadā 50,3%) izplatītākā ir sirds išēmiskā slimība, seko cerebrovaskulārās saslimšanas – 36,8% ( 2001.gadā 36,7% , 2000.gadā 35,9% ). Miokarda infarkts diagnosticēts par 41 gadījumu vairāk, par 45 gadījumiem arī kardiomiopātijas ( 2001.gadā 651, 2000.gadā 564 gadījumi ).
Otrs biežākais nāves cēlonis joprojām ir audzēji. Šī iemesla dēļ, tāpat kā iepriekšējā gadā no dzīves šķīrušies 17,6% visu mirušo. Kopējais no audzējiem mirušo skaits ir mainījies no 237,4 (2000.gadā ) uz 246,4 ( 2001.gadā ) un uz 245,0 uz 100 000 iedzīvotājiem 20002.gadā. Biežākā audzēju forma vīriešiem , kā vienmēr , ir plaušu ļaundabīgie audzēji.[24]…