Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
IEVADS | 3 | |
1. | PILNVARAS IEDALĪJUMI CIVILLIKUMA IZPRATNĒ | 4 |
1.1. | Pilnvaras jēdziens un to iedalījums pēc pilvarojuma apjoma | 4 |
1.2. | Pilnvaru iedalījums atkarībā no pārpilnvarojuma tiesībām | 6 |
1.3. | Pilnvaras izdošanas kārtība un forma | 7 |
1.4. | Pilnvara un tās pamatā esošais līgums | 9 |
1.5. | Pilnvaras izbeigšanās | 10 |
1.6. | Nākotnes pilnvarojums Civillikumā | 11 |
2. | PILNVARU IEDALĪJUMS KOMERCLIKUMA IZPRATNĒ | 13 |
2.1. | Komerclikuma pilnvaras un to jēga | 13 |
2.2. | Prokūra | 14 |
2.3. | Prokūras izdošana un izbeigšanās | 15 |
2.4. | Parastā komercpilnvara | 15 |
3. | KOMERCLIKUMU UN CIVILLIKUMU PILNVARU SALĪDZINĀJUMS | 16 |
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS | 18 | |
KOMERCPILNVARA | 19 | |
PROKŪRA | 21 | |
ĢENERĀLPILNVARA | 22 | |
SPECIĀLPILNVARA | 23 | |
UNIVERSĀLPILNVARA | 24 |
Civillikuma pilnavaras: speciālpilnvara, ģenerālpilnvara un universālpilnvara, arī savā starpā atšķiras, gan ar to nozīmīgumu, gan spēku. Piemēram, speciālpilnvara var tikt izdota vai nu viena vai viena atsevišķa gribas izteikuma izdarīšanai, ģenerālpilnvara dod pilnvarniekam tiesības noslēgt pilnvarnieka vārdā noteikta veida tiesiskos darījumus uz noteiktu pilnvarotāja darbības jomu un universālpilnvara – ļauj ppilnvarotāja vārdā izdarīt jebkādas darbības, kurās ir pieļaujama pārstāvība. Ģenerālpilnvaras un universālpilnvaras pastāvēšanai salīdzinājumā ar speciālpilnvaru ir raksturīgs zināms ilglaicīgums, kas izskaidrojams ar noslēdzamo darījumu lielāku skaitu. Tātad pilnvaras, kas domātas komercattiecību sfērai, civillikuma un komerclikuma izpratnē atšķiras šādi: Civillikuma pilnvaru(specpilnvaras, ģenerālpilnvara, universālpilnvara, katra ir ar atsevišķu darbības apjoma nozīmi, tad prokūra ir plaša apjoma pilnvarojums, izņemot likumā noteikto – atsavināt, ieķīlāt, apgrūtināt ar lietu tiesībām nekustamo īpašumu. Arī komercpilnavar ir noteikta veida darījuma iedalījumā. Civillikuma pilnvaras un komercpilnvara ir izdotā tā, ka tās drīkst nodot trešajai personai, ja šādas tiesības personai ir piešķirtas, savukārt prokūru nedrīkst! Pilnvaras izbeidzas šādi – Civillikuma pilnvaras: izbeidzas, cita starpā, ar pilnvardevēja nāvi, parastā komercpilnvara izbeidzas, cita starpā ar pilnvardevēja nāvi, taču prokūra izbeidzas tikai ar atsaukumu, prokūrista nāvi vai komersanta izslēgšanu no komercreģistra. Pilnvaras ierobežojumi arī ir atšķirīgi Civillikumā pastāv ultra vires princips – ja pilnvarnieks ir pārkāpis savas kompetences robežu, pilnvaras devējs par to neatbild un tāds darījums pilnvaras devējam nav saistošs. Savukārt komerctiesībās tā nav!…
Juridiskajā literatūrā, pilnvaras jēdziens tiek skaidrots kā – tiesisko darījumu nodibināta pārstāvības vara. Pilnvaras izdošanas mērķis ir parādīt trešajām personām, ka pilnvarniekam ir tiesības darboties pilnvarotāja vārdā pilnvarā minētās pārstāvības varas jeb pilnvarojuma robežās.[2;286]Nereti pilnvara pati tiek saukta par tiesisko darījumu. Pārstāvis saskaņā ar civiltiesībās pastāvošo vispārīgo principu var būt jebkurš tiesību subjekts, tostarp fiziska vai juridiska persona. Pārstāvības būtībai vairāk atbilst tieši fiziskas personas darbība pārstāvāmā labā, jo pārstāvja un pārstāvāmā tiesiskajās attiecībās nozīmīga loma ir savstarpējais uzticībai. Ja pārstāvis ir juridiska persona, tad izmaiņas tās orgānu sastāvā nozīmē arī uzticības personu nomaiņu.[2;132]
Koledžas darbs.
