2016. - 2020. g.
2021. - 2025. g.
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
IEVADS | 3 | |
1. | NEMANTISKAIS KAITĒJUMS UN TĀ KONSTATĒŠANAS PROBLEMĀTIKA | 5 |
1.1. | Nemantiskā kaitējuma jēdziens un tā konstatēšanas pieejas | 5 |
1.2. | Nemantiskā kaitējuma konstatēšanas pieeju nošķiršanas nepieciešamība | 7 |
2. | NEMANTISKĀ KAITĒJUMA KONSTATĒŠANAS NEKONSEKVENCES UN TO NOVĒRŠANAS PRIEKŠLIKUMI | 10 |
2.1. | Būtiska tiesību aizskāruma jēdziens tiesu praksē | 10 |
2.2. | Vispārējās kaitējuma konstatēšanas pieejas saturs un nemantisko seku pierādīšanas problemātika | 15 |
2.3. | Nemantiskā kaitējuma prezumpcija | 17 |
KOPSAVILKUMS | 22 | |
LITERATŪRAS SARAKSTS | 23 |
KOPSAVILKUMS
Pētījuma rezultātā autors izvirza aizstāvēšanai šādas tēzes:
1. Nemantiskā kaitējuma konstatēšanai administratīvajās tiesībās pastāv divas koncepcijas: Vispārējā kaitējuma konstatēšanas pieeja un Būtiskuma konstatēšanas pieeja.
2. Būtiskuma konstatēšanas pieeja ir pielietojama tikai tad, ja personai ir nodarīts būtisks tiesību aizskārums. Būtisks tiesību aizskārums ir tāds aizskārums, kas var radīt personai subjektīvas nemantiskās sekas, kuru esamību nav iespējams objektīvi pierādīt un kuru atlīdzinājumam ir nepieciešams noteikt papildu atlīdzinājuma līdzekļus.
3. Vispārējā kaitējuma konstatēšanas pieeja sevī ietver nelabvēlīgo nemantisko seku un cēloņsakarības konstatēšanu. Šī pieeja ir jāpielieto, ja pieteicējs ir norādījis uz konkrētām, objektīvi pastāvošām un pierādāmām sekām.
4. Tiesu prakse nav konsekventa nemantiskā kaitējuma konstatēšanas pieeju pielietojumā un tās izpratne par būtiska tiesību aizskāruma jēdzienu nav vienveidīga, tāpēc ir nepieciešams izvērtēt divu nemantiskā kaitējuma konstatēšanas pieeju vienlaicīgu pastāvēšanu.
5. Vispārējā kaitējuma konstatēšanas pieeja nav pietiekami patstāvīgs instruments nemantiskā kaitējuma konstatēšanā, jo ar nemantisko tiesību aizskārumu radītās nemantiskās sekas ne vienmēr ir iespējams objektīvi pierādīt.
6. Nemantiskā kaitējuma pieeju pārklāšanās problēmu un būtiska tiesību aizskāruma jēdziena izpratnes nekonsekvenci tiesu praksē atrisinātu atteikšanās no nemantiskā kaitējuma pieejām un nemantiskā kaitējuma prezumēšana, nosakot, ka nemantiskais kaitējums ir ar iestādes prettiesisko rīcību nodarītais privātpersonas nemantisko tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums.
…
Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums (turpmāk – Atlīdzināšanas likums) nosaka, ka aizskartajai personai ir pienākums pašai pamatot nemantiskā kaitējuma esamību, taču ja tai ir nodarīts būtisks tiesību aizskārums, nemantiskais kaitējums ir uzskatāms par pierādītu. Atšķirīgā izpratne par būtiska tiesību aizskāruma ģenerālklauzulas saturu ir sarežģījusi tiesu praksi nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanas lietās, radot situāciju, kurā tiesas var atzīt arī maznozīmīgus tiesību aizskārumus par būtiskiem un prezumēt nemantiskā kaitējuma esamību. Studiju darba mērķis ir noteikt un nošķirt nemantiskā kaitējuma konstatēšanas pieeju veidus administratīvajās tiesībās, izpētīt būtiska tiesību aizskāruma jēdziena saturu, kā arī identificēt nemantiskā kaitējuma konstatēšanas problemātiku Latvijas Republikas administratīvo tiesu praksē un sniegt priekšlikumus tās risinājumam.
