-
Regīna Ezera "Cilvēkam vajag suni"
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ziņas par grāmatas autoru | ||
Grāmatas nosaukums, kas paskaidro grāmatas nosaukumu | ||
Kāda izdevniecība grāmatu izdevusi? | ||
Galvenie varoņi, īss stastījums par gramātas saturu | ||
Mana attieksme pret grāmatā aprastīto situāciju |
Mana attieksme pret grāmatā aprakstīto situāciju
Cilvēkam ir divas iespējas vai nu sunīti ņemt pie sevis mājās, mīlēt viņu, vai pat nedomāt par tādu iespēju, jo, ja dzīvnieku grib mājās paņemt tikai prestižas lietas dēļ vai tāpēc, ka šajā brīdī tev ir garlaicīgi un gribas ar kaut ko paspēlēties, tad tomēr labāk neņemt. Jo sunīts ir dzīva radība, ar viņa jūtām nedrīkst spēlēties, tā nav manta. Rakstniece raksta „... arī suņa sirdij ir savs sāpju mērs tāpat kā cilvēka sirdij, to kā glāzi var pieliet tikai līdz malām un ne vairāk, jo pārējais jau līst pāri un garām”.
Atziņa, pie kuras nonācu, izlasot šo grāmatu
"... arī suņa sirdij ir savs sāpju mērs tāpat kā cilvēka sirdij, to kā glāzi var pieliet tikai līdz malām un ne vairāk, jo pārējais jau līst pāri un garām."
Es domāju, ka katrām cilvēkam ir vajadzīgs draugs, tas var būt cilvēks vai dzīvnieks, lai grūtā minūtē tas vienmēr būtu blakus.…
Galvenie varoņi, īss stastījums par gramātas saturu: Šajā darbā Regīna Ezera ļoti labi parāda, ka cilvēkam ir nepieciešama , kāda dzīva radībiņa par ko rūpēties, šajā gadījumā tie ir sunīši, ko, kāds vecs vīrs pārdod kanāla malā dažādiem cilvēkiem – Aleksandram, Arnoldam, Sanitai, Laimdotai un Aldai. Stāstījums darbā nav lineārs, ir tāds kā saraustīts, jo atsevišķi tiek rādīta katra varoņa dzīve. Autore ļoti sīki iezīmē arī dabas tēlojumu, tā veidota kā fons cilvēku dažādām emocijām. Tiek iezīmēts arī Rīgas vides tēlojums caur ļoti sīkām detaļām, apraksta, ka pie kanāla malas iet tramvaji, cilvēku drūzma paviljonā, bet pāri tam visam aust salsts rīts ar sārtiem un sarkaniem toņiem.
