.
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 28.02.2024.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Eksistenciālā psihoterapija', 1.
  • Prezentācija 'Eksistenciālā psihoterapija', 2.
  • Prezentācija 'Eksistenciālā psihoterapija', 3.
  • Prezentācija 'Eksistenciālā psihoterapija', 4.
  • Prezentācija 'Eksistenciālā psihoterapija', 5.
  • Prezentācija 'Eksistenciālā psihoterapija', 6.
  • Prezentācija 'Eksistenciālā psihoterapija', 7.
  • Prezentācija 'Eksistenciālā psihoterapija', 8.
  • Prezentācija 'Eksistenciālā psihoterapija', 9.
  • Prezentācija 'Eksistenciālā psihoterapija', 10.
  • Prezentācija 'Eksistenciālā psihoterapija', 11.
  • Prezentācija 'Eksistenciālā psihoterapija', 12.
  • Prezentācija 'Eksistenciālā psihoterapija', 13.
  • Prezentācija 'Eksistenciālā psihoterapija', 14.
  • Prezentācija 'Eksistenciālā psihoterapija', 15.
  • Prezentācija 'Eksistenciālā psihoterapija', 16.
  • Prezentācija 'Eksistenciālā psihoterapija', 17.
Darba fragmentsAizvērt

Eksistenciālās psihoterapijas pamatlicēji
Lai varētu izprast eksistenciālās psihoterapijas būtību un uzskatus, vispirms ir jāatgriežas pie 19. un 20. gadsimta mijas, kad filozofijā ienāca jauns jēdziens – eksistenciālisms.
Tas ir filozofijas virziens, kura pamatlicēji ir Martīns Heidegers (1889–1976), Sērens Kirkegors (1813–1855) un Žans Pols Sartrs (1905–1980).
Kaut gan neviens no viņiem nav psiho­terapeits, tieši viņi ir veidojuši uzskatu sistēmu, kas vēlāk kļuva par eksistenciālās psihoterapijas bāzi.
Par eksistenciālisma uzskatu ienākšanu psihoterapijas praksē varam pateikties Rollo Meijam (May). Viņš ir uzsvēris, ka personība vēlas pēc iespējas pilnīgāk realizēt savu potenciālu un tas, par ko cilvēks kļūs, ir atkarīgs no viņa paša izvēles. (Dace Purēna)…

Autora komentārsAtvērt
Atlants