Par epitetu sauc māksliniecisku apzīmējumu, kas tēlaini raksturo kādu priekšmetu vai parādību. Epitets tuvāk raksturo apzīmējamo vārdu, sniedz par to tēlainu priekšstatu.
Balti nosarmojis bērzs nepārprotami skaidri norādot, kādam jabūt cilvēkam: saknēm tas turas savā zemē, bet balti mirdzošus zarus stiepj pretī saulei.
(Z. Mauriņa „Dzīves vilcienā”, Rīga „LIESMA” 1992. g., 282. lpp.)
Liela bērzu brizs tur silda saulē savas slaidās galotnes, un tās stāvi mirdz jums pretī spilgtā baltumā.
(E.Virza „Straumēni”, „TILTA APGĀDS” 1966. g., 13. lpp.)…
