-
Socializācijas ietekme
Instinktu, un sevišķi seksuālā instinkta, nozīmi cilvēka attīstībā, izceļ psihoanalīzes pamatlicējs Zigmunds Freids.
Kopumā jāteic, ka bioloģisko faktoru nozīmi indivīdu sociālajā attīstībā nevar noliegt, taču par to ietekmes konkrētajiem mehānismiem zinātnieki vēl diskutē.
Psiholoģiskais cikls – ģenētiski noteiktās psihiskās matrices etapveida attīstība un pārvēršanās process indivīda psihiskajā konstitūcijā. Psiholoģiskais cikls ir tieši saistīts ar organisma un tā sistēmu bioloģisko briedumu. Piemēram, runājot par cilvēka intelektuālo attīstību, franču psihologs Žans Piažē izdala četras stadijas.
1.Sensomotorā stadija – (no dzimšanas līdz divu gadu vecumam), kuras laikā bērns iemācās apzināties sevi kā darbības subjektu, sāk ar gribas palīdzību kontrolēt savu uzvedību, saprot, ka ārpasaules objekti eksistē pastāvīgi un neatkarīgi no tā, vai bērns tos uztver vai ne, iegūst spēju paturēt atmiņā apkārtējo priekšmetu tēlus.
2.Pirmsoperāciju stadijā – (no divu līdz septiņu gadu vecumam) bērns iemācās runāt apgūst simbolus un to nozīmes, klasificē objektus pēc atsevišķām pazīmēm, bieži nebūtiskām, domāšana egoistiska – bērnam grūti pieņemt, saprast otra cilvēka viedokli.
3.Konkrēto operāciju stadijā – (no septiņu līdz divpadsmit gadu vecumam) bērns iemācās veikt elementāras loģiskas operācijas galvā, ko agrāk varēja izdarīt tikai ar roku palīdzību (piemēram, rēķināt), ranžet priekšmetus pēc kādas noteiktas pazīmes, klasificēt pēc būtiskām pazīmēm, apgūst priekšstatus par skaita, masas, svara saglabāšanos.
4.Formālo operāciju stadija (sākot apmēram no divpadsmit gadu vecuma). Šajā stadijā parādās spēja loģiski spriest, izmantot abstraktu jēdzienus, izvirzīt hipotēzes, izmēģināt dažādus problēmu risināšanas variantus. Šī intelekta attīstības stadija turpinās visu cilvēka mūžu, uzkrājot zināšanas un pieredzi.…
Socializācija– personības tapšanas process, cilvēkam jau no dzimšanas pārmantojot cilvēces pieredzi un zināšanas, pakāpeniski iesaistoties sociālā vidē. Socializācija nozīmē sociālo normu, darbību un spēju, kā arī garīgo vērtību apgūšanu. Tikai socializācijā indivīds apgūst cilvēciskumu un atrod savu vietu sabiedrībā. Visintensīvāk socializācijas process norit bērnībā. Šajā procesā ļoti liela nozīme ir attīstības sociālai situācijai. Nelabvēlīgu sociālo apstākļu rezultātā var rasties antisociāla uzvedība, kam nepieciešama sociālā korekcija jeb resocializācija. Socializācija turpinās visu cilvēka mūžu un aptver cilvēka dzīves ciklu. Cilvēka dzīves cikls sastāv no pieciem apakšcikliem: bioloģiskā, psiholoģiskā, vecumposma, ģimeniskā un profesionālā cikla.
