Izlasot Raiņa dzeju un dramaturģiju, pievēršot uzmanību mīlestības motīviem, analizējot citātus, nonāku pie secinājuma, ka Rainis mīlestību uztvēris, kā dvēseles bezsvara stāvokli, kad objektīvi lēmumi kļūst apšaubāmi un iepriekš neiespējamais pēkšņi var šķist reāls un piepildāms. Mīlestība spēj iedvesmot un mainīt cilvēka attieksmi, dzīvesveidu un piepildīt cilvēka dzīvi, iznīcinot vientulību, piešķirot dzīvei jēgu - “Šī dzīve bij auksta – tu dvašu dvesi/ Šī dzīve bij tumša – tu sauli nesi.”
…
