-
Aleksandrs fon Humbolts un viņa idejas
Humbolta mūža darbs bija „Kosmoss” – fundamentāls darbs piecos sējumos (1845 – 1862). Šajā darbā Humbolts centās apkopot visas 19.gs. zināšanas par Zemi un Visumu. „Kosmosa” galvenais mērķis bija zinātnes popularizēšana un zināšanu sintēze. Taču „Kosmoss” netika pabeigts, tāpat kā galvenais Humbolta darbs – Amerikas ceļojuma apraksts.
Aleksandrs Humbolts nomira 1859.g. 6. maijā, Berlīnē.
Humbolta vardā nosauktas kalnu grēdas Centrālajā un Ziemeļamerikā, kalns Jaunkaledonijā, šļūdonis Grenlandes ziemeļrietumos, upe un vairākas apdzīvotas vietas Amerikas Savienotajās Valstīs, aukstā straume pie Peru krastiem Klusajā okeānā, vairāku augi, minerāls un krāteris uz Mēness.
Aleksandru Humboltu pilnīgi noteikti var saukt par vienu no ietekmīgākajiem zinātniekiem 19. gadsimtā, kas pilnveidoja zinātnes izpētes metodes, ieviesa daudzas jaunas ģeogrāfijas nozares, apkopoja savas un iepriekšējo laikmetu iegūtās zināšanas par pasauli savā apjomīgajā un daudzpusīgajā darbā „Kosmoss” un Amerikas ceļojuma aprakstā. Viņš zinātni uztvēra kā vienotu veselumu, nevis saskaldītu dažādās savstarpēji nesasaistītās daļiņās. Dabu, objektus, norises un visdažādākās parādības Humbolts attēloja emocionāli, sīki un precīzi. Viņš ģeogrāfiju pacēla jaunā līmenī, un mūsdienu ģeogrāfija un tai tuvās zinātnes ir tieši tādas, pateicoties Humbolta ieguldītajiem pūliņiem pasaules pētniecības jomā.
…
Aleksandrs fon Humbolts (pilnajā vārdā Aleksandrs Frīdrihs Vilhelms Heinrihs fon Humbolts) bija vācu dabaspētnieks, ģeogrāfs un ceļotājs, viens no ģeogrāfijas zinātnes pamatlicējiem. Aleksandrs Humbolts dzimis 1769.gada 14. septembrī Berlīnē. Viņš bija Saksijas kūrfirsta galminieka Aleksandra Geogra Humbolta un Marijas Elizabetes fon Kolombas dēls. Aleksandram bija arī brālis Vilhelms. Tēvs nomira, kad Aleksandram bija tikai 9 gadu un abi brāļi palika mātes pārziņā.
