-
Jaunie mediji un komunikācijas tehnoloģijas tradicionālo mediju dienas kārtībā
Pētnieks, veicot šo pētījumu, izvirza pieņēmumus, ka dienaskārtība var atšķirties laikrakstā un ziņu portālā, kā arī to, ka ziņu rāmējums var atšķirties. Ja tiek novērotas kādas atšķirības dienaskārtībā, tad var izdarīt secinājumus: ziņu portāls ‘’diena.lv’’ un laikraksts ‘’Diena’’ veido katrs atsevišķu dienaskārtību, neraugoties uz faktu, ka ziņu avots abiem medijiem ir viens. Ja tiek novērotas atšķirības ziņu rāmēšanā, tad var izdarīt secinājumus: ziņu portāls ‘’diena.lv’’ un laikraksts ‘’Diena’’ rāmē ziņas atšķirīgi, neraugoties uz faktu, ka ziņu avots abiem medijiem ir viens. Ja tiek novērotas atšķirības gan dienaskārtība, gan ziņu rāmēšanā, tad pētnieks izdara secinājumu, ka atšķirības sastopamas dienaskārtībā un ziņu rāmēšanā. Jāpieļauj arī iznākums, kurā nekādas atšķirības atrast nebūs iespējams. Secinājumi. Dienaskārtības teorija un ziņu rāmēšanas pielietojums ļauj pētniekam analizēt kā jaunie mediji un komunikācijas tehnoloģijas ietekmē tradicionālo mediju dienaskārtību. Izmantotās pieejas derīgums izvēlētās situācijas un problēmas analīzē vērtējams pozitīvi un noderīgi. Izvēlētajai problēmai nepieciešama dienaskārtības teorija un ziņu rāmējuma pielietojums, lai spētu analizēt kā ziņu portāls un laikraksts veido savu dienaskārtību un rāmē attiecīgās ziņas. No teorētiskās analīzes izriet pieņēmumi, ka, salīdzinot kādas ziņas atspoguļo viena avoti divi dažādi mediji – jaunais un tradicionālais – nepieciešama abu mediju analīze un salīdzināšana, analizējot dienaskārtību, kā arī izmantojot ziņu rāmēšanas pielietojumu, lai redzētu, kā tiek atspoguļota ziņa.…
Kā analizējamā problēma tiek izvirzīta laikraksta ‘’Diena’’ un ziņu portāla ‘’diena.lv’’ dienaskārtības analīzes un ziņu rāmējuma salīdzināšana. Iemesls, kādēļ ir izvēlēti tieši divi iepriekšminēti mediji, ir tāds, ka patiesībā medijs ir viens, tikai divās dažādās formās – tradicionālā formā un jaunā formā. Internetu patērē nesamērojami liela daļa Latvijas iedzīvotāju, tomēr joprojām ir arī tāda sabiedrības daļa, kura izvēlas patērēt tradicionālos medijus. Tādēļ lietderīgi un arī interesanti ir salīdzināt, kā dienaskārtība un ziņu rāmējums atsķiras vai tieši neatšķiras tradicionālajā medijā – laikrakstā - un jaunajā medijā – ziņu portālā-, jo, kā jau darbā iepriekš minēts, viena sabiedrības daļa vairs nepatērē tradicionālos medijus, bet otra joprojām nepatērē jaunos medijus. Tādēļ sabiedrības viedokļi par svarīgām tēmām var atšķirties, jo ziņas var tikt rāmētas dažādi, kā arī dienaskārtība var atšķirties.
