-
Intervija, novērošana, kontentanalīze
4. Kontentanalīze (satura analīze, jeb – lingvostatistiskā analīze).
Kontentanalīzes metode paredz jēdziena vienības izdalīšanu no konkrēta teksta, ar mērķi analizēt teksta saturu. Par jēdziena vienību var uzskatīt izteicienu, vārdu, rindkopu, notikumu, faktu uc. Sociālajā darbā kontentanalīzes metodi izmanto sociālās rehabilitācijas klientu Dzīvesstāstu un aptaujas anketu pētīšanai.
Kontentanalīze jeb satura analīze ir viens no datu iegūšanas veidiem, tomēr literatūrā tā tiek aplūkota arī kā atsevišķa pētījumu metode. Kontentanalīze ir procedūra tekstuālās, audio vai video informācijas (turpmāk – dokumentu) kompresēšanai un kategorizēšanai, lai to klasificētu, sistematizētu, tabulētu. Tā ir cilvēku un iestāžu komunikācijas analīzes kvantitatīva metode, kas ļauj apstrādāt lielu informācijas daudzumu.
Kontentanalīzei ir divi līmeņi. Pirmajā manifestējošā līmenī veic aprakstošu analīzi par dokumentu saturu, neanalizējot satura jēgu. Otrais ir interpretējošais līmenis jeb latentais līmenis – tajā tiek atklāta satura nozīme, no tā izrietošie secinājumi.
Kontentanalīzes stiprās puses ir tās iespējamais lietojums daudzās tēmās un virzienos, datus iegūšana, nenokļūstot pētāmo subjektu redzes laukā, iespēja veikt atkārtotu analīzi pētījuma drošības noteikšanai un viena pētījuma ietvaros analizēt dokumentus dažādās valodās, viegli veicami longitudināli pētījumi, analizējot attiecīgā laikposma dokumentus.
…
1. Kvalitatīvās un kvantitatīvās pieejas vispārējs apskats. Priekšrocības un trūkumi. Visās zinātnes jomās tiek izmantotas divu zinātnisku pieeju grupas – kvalitatīvās (“naratīvs”) un kvantitatīvās (“empīrisks) pētījumu metodes, taču robežas un metodoloģiskie priekšstati ir unikāli katrā jomā un pētījumu metodes tiek iedalītas: pēc zinātnes nozares , piemēram, socioloģijas, statistikas, mārketinga; pētījuma mērķa, piemēram, analīze, prognozēšanas optimizācija; pēc iegūstamā rezultāta – kvalitatīvs vai kvantitatīvs, un pēc pielietojuma iespējām. Sociālo zinātņu pārstāvji pēc agrīnas kvalitatīvo pētījumu fāzes sāka pētījumos pielietot kvantitatīvo pieeju, kuras standarti rodami dabas zinātnēs (O.Konts un pozitīvisma filozofija). Taču no dabaszinātnieku viedokļa šie pētījumi tomēr vairāk atbilst kvalitatīvai izpētes formai. Pēdējām desmitgadēm raksturīgs pavērsiens no kvantitatīvām uz kvalitatīvām metodēm sociālo un kultūras procesu izpētē.
