-
Reklāma un patērētāju tiesību aizsardzība
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Teorētiskā daļa | 4 |
| 2. | Reklāmas likums | 5 |
| 3. | Patērētāju tiesības | 8 |
| 4. | Pielikums | 11 |
| 5. | Izmantotās informācijas un literatūras saraksts | 14 |
No šī visa varam tikai izsecināt, ja esam nonākuši situācijā, kad iegādātā prece vai pakalpojums neatbilst domātajam, nevajag klusēt un gaidīt. Jo laicīgāk par to tiks ziņots, jo ātrāk un vērtīgāks būs atlīdzinājums , ko par to saņemsim.
Tieši šādās situācijā varam griezties pēc palīdzības un aizstāvēt savas tiesības. To ikviens patērētājs var darīt Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs sāka darboties 1998.gada 1.maijā, lai īstenotu patērētāju tiesību aizsardzību, uzraugot preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu, tāpat nodrošinot patērētājiem nepieciešamo informāciju un palīdzot patērētājiem risināt radušos konfliktus. Nozīmīgs pavērsiens Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbībā bija 2004. gada 1.maijā, līdz ar Latvijas iestāju Eiropas Savienībā, kas ietekmējusi patērētāju tiesību aizsardzības, tirgus uzraudzības, preču drošuma, kā arī atbilstības novērtēšanas politiku un likumdošanu Latvijā. Dalība Eiropas Savienībā ir pavērusi arī jaunas iespējas starptautiskai sadarbībai, nodrošinot un uzlabojot patērētāju tiesību aizsardzību Latvijā.
…
Reklāma ir īpašs komunikācijas veids, ko personas vai uzņēmējorganizācijas izmanto informācijas izplatīšanai ar maksas līdzekļu starpniecību. Galvenās funkcijas ir informēt, pārliecināt, atgādināt un panākt darbību. Reklāmas galvenie mērķi : iepazīstināt potenciālos pircējus ar jūsu firmu, produktu un pakalpojumu; ieteikt cilvēkiem izmēģināt jūsu preci vai pakalpojumu un pēc tam uzdarīt atkārtotu pirkumu. Tādējādi reklāmas vienotais mērķis ir palielināt firmas popularitāti un apgrozījumu. Patērētāju aizsardzības tiesības aizsargā patērētāju intereses, noslēdzot līgumu ar preču pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju. Pašreizējā veidolā patērētāju tiesības ir radušās 20.gs otrajā pusē Rietumeiropā, kad ekonomiskās attīstības rezultātā strauji pieauga iedzīvotāju pirktspēja un līdz ar to arī dažādu preču patēriņš. Mūsdienās ir pieņemts , ka patērētājs noslēdz līgumu nevis ar preču ražotāju , bet gan ar preču ķēdes izplatīšanas pēdējo dalībnieku, mazumtirgotāju, aģentu, tieši tādēļ būtisks likumdevēja uzdevums patērētāju tiesību aizsardzības jomā ir skaidri regulēt cilvēktiesiskās atbildības jautājumu.
