-
Zigmunds Freids
Ģenitālā stadija (12-18 gadi)- Pastiprināta interese par saviem dzimumorgāniem un pretējo dzimumu. Palēnām sākas pieaugušo cilvēku seksualitāte, ko ietekmē pubertitātes iestāšanās, kad ķermenis ir fiziski seksuāli nobriedis.
Secinājumi
Daudzkārt minētā psihoanalītiķa klātbūtne vēl joprojām ir jaušama divdesmit pirmā gadsimtā- medicīnā, pedagoģijā, filosofijā, socioloģijā un bez šaubām psiholoģijā. Respektīvi Freids joprojām ir mūsdienīgs. Kas ir psihoanalīze? Uz šo jautājumu, pat paša Freida sniegtās atbildes bija atšķirīgas „ Analīze ir kā sieviete, kura vēlas, lai to iekaro, taču viņa zin, ka tiks vērtēta zemu, ja nepretosies” 1.Acīmredzot tas ir iemesls, kāpēc par psihoanalīze tiek dzirdēti dažādi uzskati. Nenoliegšu, ka arī mani, kā jau lielu daļu pelēkās sabiedrības, mulsināja tik tiešā veidā pasniegtā seksualitāte. Par Freidyu varētu rakstīt, daudz un gari, bet pat tad nebūtu sajūtas, ka ir uzrakstīts viss...
…
Zīgmunds Freids bieži teica: "Mans galvenais pacients esmu es pats." 1 Personisko pieredzi viņš lieliski izmantoja, pētīdams gan libido, gan Edipa kompleksu. Freids aizdomājas par lietām, kurām ikdienā netiek pievērsta būtiska nozīme, piemēram, pārteikšanās, domas, emocijas, rīcības motīvs vai vakarnakt nelāgi nosapņotais sapnis. Viņš liek uzsvaru uz to, ka visam nav tikai fizioloģisks izskaidrojums, jārok dziļāk- jāanalizē psihe! Savas privātās dzīves norisēs viņš nevēlējās dalīties ar citiem, pret biogrāfiem Freids bija skeptiski noskaņots, jo tie pārāk daudz liekuļojot, apslēpjot vai izskaistinot. Vēlēdamies palikt neatklāts un sagādājot raizes biogrāfiem, Freids bija gatavs pat iznīcināja savus četrdesmit gadu laikā veiktos uzmetumus, vēstules, zinātniskos izrakstus un sava darba manuskriptus. Viņš nav pārāk aukstās domās par dzīves laikā publicētajām biogrāfijām, arī viņa paša uzrakstītais “Pašportrets” ne tikai atklāj, bet arī ko slēpj. Freids norāda:” Lasītājs nav pelnījis, lai viņu priekšā izģērbtos vēl vairāk.”1(7lpp).
